Pusdiena

Ziemeļkoreja veikusi jaunu „ultramoderna taktiskā ieroča” izmēģinājumu

Pusdiena

Pusdiena 17.11.2018

Meja pēc kritikas par «Brexit» vienošanos: Otra referenduma nebūs

Meja pēc kritikas par «Brexit» vienošanos: Otra referenduma nebūs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

"Otra referenduma nebūs," tā saka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pēc milzīgā kritikas viļņa un brīdinājumiem, ka viņas izstrādātais "Brexit" projekts ir lemts neveiksmei. No Mejas valdības jau ir atkāpušies četri ministri, viņu vidū arī līdzšinējais sarunvedis "Brexit" lietās. Iespējams, no amata aizies arī viens no līdz šim lielākajiem Mejas atbalstītājiem, vides un izglītības ministrs Maikls Govs, kurš ir atteicies pieņemt piedāvājumu kļūt par nākamo "Brexit" ministru. Savukārt Brisele noraida iespēju, ka plāns, par ko ir notikusi vienošanās, varētu tikt pārskatīts.

Lielbritānijas valdībā kopš pieņemtās vienošanās ar Eiropas Savienību (ES) valda pamatīga spriedze. Raidorganizācija BBC vēsta, ka jau pēc četru ministru atkāpšanās savu amatu varētu pamest arī vides un izglītības ministrs Maikls Govs, kurš ir atteicies pieņemt piedāvājumu kļūt par nākamo "Brexit" ministru. Viņa atteikuma iemesls - ja šo amatu viņš pieņemtu, tad vēlētos sarunas pārskatīt, taču to kategoriski noraida gan Meja, gan ES.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir pateikusi, ka nekādā gadījumā vienošanos nepārskatīs, jo tā jau ir galdā un tas ir arī viss.

Savukārt Francijas premjerministrs Eduārs Filips brīdinājis, ka valstīm ir jāsāk gatavoties iespējai, ka Lielbritānija aiziet no ES bez jebkādas vienošanās.

Meja tikmēr Londonā saglabā cietu nostāju jautājumā par atkārtotu referendumu, kas tagad sabiedrībā uzvirmo arvien biežāk. "Personīgi es uzskatu, ka otra referenduma nebūs," tā viņa norādīja preses konferencē Dauningstrītā.

Uz žurnālistu jautājumu, vai ir tiesa, ka viņa šobrīd ir savā amatā, bet reāli vairs nenotur varu, Meja atbildēja ar gaidāmo darbu izklāstu.

"Tagad mēs koncentrēsimies uz sarunām par Eiropas Savienības un Lielbritānijas nākotni un kopā nāks Eiropas Savienības līderi, lai to izskatītu. Un tad plāns nonāks parlamentā. Es darīšu savu darbu, lai iegūtu Lielbritānijai labāko vienošanos, tādu, kas ir nacionālajās interesēs. Kad būs jābalso parlamentā, deputāti darīs savu darbu. Viņiem būs jāizskata vienošanās un jāņem vērā cilvēku vēlme izstāties no Eiropas Savienības. Un, protams, sabiedrība sauks viņus pie atbildības par pieņemtajiem lēmumiem," teica Meja.

Piektdien, 16. novembrī, no rīta Meja atbildēja uz radio klausītāju jautājumiem par vienošanos un norisēm valdībā. Taču jautājums par Lielbritānijas valdības stabilitāti paliek atvērts.

Arī britu parlamenta deputāti lielā skaitā steidzas ziņot, ka vienošanos neatbalstīs, un tas nozīmē, ka Lielbritānijas parlaments visus procesus var apturēt.

Turklāt pret plānu ir iebildumi gan eiroskeptiskajiem, gan ES atbalstošajiem politiķiem. Mejas toriju partijas opozīcijas – leiboristu – līderis Džeremijs Korbins pavēstīja, ka Mejai vajadzētu ņemt atpakaļ "pusizcepto" līgumu.

Briselē Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš vienmēr ir atklāti atzinis, ka Lielbritānijas aiziešana viņu dziļi skumdina, ir paziņojis, ka ir gatavs jebkurā brīdī "Brexit" procesu pārtraukt. Arī interneta sociālās saziņas vietnēs turpinās aktīva sabiedrības viedokļu apmaiņa, kur izskan gan salīdzinājums ar Meju kā orķestri, kurš spēlēja brīdī, kad lēnām grima slavenais kuģis "Titāniks", gan skarbi vārdi veltīti bijušajam Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam, kura valdīšanas laikā notika "Brexit" referendums.

KONTEKSTS:

Pamatīgu iekšpolitisku satricinājumu Lielbritānijā radījusi ar Eiropas Savienību (ES) panāktā “Brexit” vienošanās. Kaut arī trešdien, 14. novembrī, vakarā to atbalstīja britu premjerministres Terēzas Mejas valdība, ceturtdien četri ministri ir atkāpušies. Tas rada šaubas par “Brexit” vienošanās dzīvotspēju un arī bažas par to, ka Mejas valdība var krist.

Oktobra vidū  ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus divus gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.

2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.

Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti