Eiro Latvijā kā oficiāls maksāšanas līdzeklis ir jau vairāk nekā pusgadu. Tiesa, tā ieviešanas sākumposmā mūsu valstī netrūka cilvēku, kuri bija neapmierināti vai bažīgi par šo soli.
No nākamā gada 1.janvāra eirozonai pievienosies arī Lietuva. Debates par nepieciešamību pāriet uz eiro Lietuvā bijušas tikpat karstas kā Latvijā. Arī kaimiņos izskanējuši aicinājumi par šo jautājumu rīkot referendumu. To savulaik rosinājusi impīčmenta rezultātā no amata atceltā bijušā Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa pārstāvētā partija "Kārtība un taisnīgums", kas šobrīd pārstāvēta Lietuvas valdībā. Referenduma iecere gan izgāzās un tā iniciētāji saņēma pamatīgu kritiku no premjera Aļģirda Butkēviča.
Arī Lietuvas iedzīvotājiem šķiet šajā jautājumā domas dalās.
„Nezinu. Man ir vienalga. Labi būs tas vai slikti, man neviens nav prasījis. Vai par šo jautājumu vajadzētu rīkot referendumu? Protams, ka vajag, jo cilvēkiem ar to būs jāsadzīvo,” saka Anna. „Mums darba ziņā tas būs labi. Es strādāju transporta firmā, tādējādi braukājot pa Eiropu nevajadzēs vairs mainīt naudu. Bet, ja runā par manu personīgo pozīciju, tad kafejnīcas un bāri cels cenas. Ja pirms valūtas maiņas mēs par kafiju maksājam trīs līdz četrus litus, tad tagad par to būs jāmaksā jau trīs vai četri eiro, tādējādi, visticamāk, cenas tiks apaļotas uz augšu,” divējādas sajūtas ir Orestam.
Tieši iespējamais cenu kāpums, mazumtirgotājiem cenšoties noapaļot uz augšu, ir tas, par ko visvairāk satraucas lietuvieši. Pārliecības, ka līdz ar eiro ieviešanu straujāk augs ekonomika un palielināsies ienākumi, nav teju nevienam aptaujātajam. Daži no viņiem jau ir pamanījuši, ka cenas pēc eiro ieviešanas kāpušas arī Latvijā. „Nesen pie jums Ikšķilē dzēru alu. Tur tas maksāja divus eiro un divdesmit centu, pārvēršot litos tie būtu septiņi liti. Šobrīd, piemēram pie mums kafejnīcās un bāros alus kauss maksā piecus litus,” salīdzina Oļegs.
To, ka mazumtirgotāji jau sākuši spēlēties ar cenu noapaļošanu uz augšu, pamanījusi arī Lietuvas Finanšu ministrija. Šīs nozares ministrs Rimants Šadžus jau norādījis, ka šajā laika konkurences cīņā uzvarēs tie tirgotāji, kuri cenas necentīsies apaļot uz augšu.
Lai arī jautājums par eiro ieviešanu jau ir faktiski izlemts, daļai lietuviešu aizvien žēl šķirties no lita. Citi uz pārmaiņam gan raugās optimistiski.
„Protams, ka žēl, ka litu vairs nebūs. Lai arī uz eiro monētām būs mūsu valsts simbolika, labāk gan tomēr, ka valstij ir sava nauda. Katras valsts nauda ir kā atšķirīgs zieds, vai tā bija Latvijas vai Lietuvas. Tas tomēr ir valsts simbols,” saka Oļegs. Savukārt Rimai šķiršanās no lita nesāpēs. „Nē, man gan nav žēl. Es esmu tāds cilvēks, kam viss patīk. Es nedomāju, ka nevarēšu izdzīvot vai kā. Vajag tikai strādāt, tad viss būs,” norāda Rima.
Lai arī Biržu iedzīvotāji, runājot par eiro ieviešanas ēnas pusēm, bieži piesauc Latvijas piemēru, mūsu valstī no viņiem pēdējā laikā bijis vien retais. Informāciju par to, kā ar eiro ieviešanu gājis Latvijā, kaimiņvalsts iedzīvotāji galvenokārt smēlušies no Lietuvas medijiem.
