Grozījumi paredz, ka varasiestādēm būs tiesības ierobežot migrantu pārvietošanās brīvību un aizturēt viņus līdz pat sešiem mēnešiem ilgi. Tāpat tiks ierobežotas arī citas migrantu tiesības.
Seims šo lēmumu pieņēma ar 84 deputātu balsīm, viens deputāts balsoja pret, pieci atturējās, ziņo LRT.lt. Grozījumi stāsies spēkā, kad tos būs parakstījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Lietuvas nevalstiskās organizācijas brīdina, ka likuma grozījumi varētu būt pretrunā cilvēktiesību normām un Lietuvas konstitūcijai.
Lietuvā šogad no Baltkrievijas nelegāli ieradušies jau vairāk nekā 1700 migrantu, salīdzinot ar 81 migrantu visa 2020. gada laikā. Lietuvas varasiestādes secina, ka Baltkrievija neliek nekādus šķēršļus migrantu plūsmai.
Ik dienu desmitiem cilvēku, kuri lielākoties ir no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, nonāk Lietuvā caur Baltkrieviju. Situācijai kļūstot arvien nopietnākai, Lietuva arī apsver iespēju pastiprināt iekšējo robežkontroli. Un tas attiektos arī uz kustību starp Lietuvu un Poliju.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis devies uz Turciju un Irāku, kur notiek sarunas par nelikumīgās migrācijas ierobežošanu un migrantu atgriešanu viņu izcelsmes valstīs. Viņam varētu pievienoties arī amatpersonas no Briseles.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
