Latvija, Lietuva un Polija rosinās ES pieņemt stingrākas sankcijas pret Lukašenko režīmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību vadītāji rosinās Eiropas Savienībai (ES) lemt par stiprākām sankcijām pret Aleksandra Lukašenko vardarbīgo režīmu, informēja premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Kariņš 8. novembrī ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Polijas premjerministru Mateušu Moravecki pārrunāja aktuālo situāciju uz Polijas–Baltkrievijas robežas. Premjers norādīja, ka par saspīlēto situāciju ir atbildīgs Lukašenko režīms, kas apzināti pakļauj briesmām trešo valstu pilsoņus. 

Visu trīs valdību vadītāji bija vienisprātis, ka jārosina ES lemt par stiprākām sankcijām pret vardarbīgo režīmu. Tāpat svarīga ir starptautisko organizāciju iesaiste situācijas risināšanā uz robežas ar Baltkrieviju.

Kariņš akcentēja, ka Latvija, Lietuva un Polija ir vienotas cīņā pret Lukašenko režīma hibrīduzbrukumu.

Latvijas, Lietuvas un Polijas premjerministri uzturēs regulāru saziņu arī turpmāk,  lai koordinētu rīcību ES ārējo robežu aizsardzībā. Aktuālo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju un tālākos nepieciešamos soļus ES līmenī Kariņš pirmdien pārrunāja arī ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Latvijas prezidents Egils Levits sociālajos tīklos savukārt vēsta, ka ir pārrunājis situāciju ar Polijas kolēģi Andžeju Dudu. Viņa skatījumā, Eiropai nepieciešams apsvērt sankcijas pret aviosabiedrībām un lidostām, kas iesaistītas šo migrantu nogādāšanā Baltkrievijā. "Mums ir tiesības un pienākums aizsargāt mūsu kopējo ārējo robežu," uzsvēris Levits, norādot, ka minētais prasa veikt arī izmaiņas ES likumdošanā.

Savukārt Leiena pēc sarunas ar trim premjeriem izplatījusi paziņojumu, ka aicinās paplašināt sankcijas un izvērtēt iespējas tās vērst arī pret iesaistītajām trešo valstu aviokompānijām.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka ES nekavējoties jāpastiprina sankcijas pret Lukašenko režīmu un jāfinansē ES ārējās robežas stiprināšana.

KONTEKSTS:

Baltkrievijā pirmdien liela migrantu grupa, kurā ir vairāk nekā 1000 cilvēku, devās uz Polijas robežas pusi, lai mēģinātu iekļūt Eiropas Savienībā. Paredzams, ka migranti mēģinās šķērsot robežu pie Kužnicas–Bruzgi robežkontroles punkta, kas ir pa ceļam uz Bjalistokas pilsētu.

Savukārt Latvijā pirmajā novembra nedēļas nogalē novērsti 42 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu.

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Lietuvas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Baltijas valstis šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādījis, ka ES ir jāpalīdz risināt situāciju ar migrantiem, arī Latvijā problēma ir aktuāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti