Ukrainas spēku vienības turpina pretošanos iebrucējiem, lai gan Krievijai izdevies sagraut pēdējo tiltu, kas Severodonecku savienoja ar pārējo Ukrainas spēku kontrolēto teritoriju.
Bažas par Mariupoles scenārija atkārtošanos
Tādēļ pastiprinājušās bažas, ka Severodoneckā varētu atkārtoties pirms dažām nedēļām Mariupolē pieredzētais scenārijs, kur Ukrainas karavīri ilgu laiku varonīgi cīnījās pret okupantiem, bet tika ielenkti rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā un bija spiesti padoties gūstā.
Severodoneckas un tuvējās Lisičanskas ieņemšana pašlaik kļuvusi par galveno Krievijas militāro mērķi. Šo pilsētu pakļaušana Maskavai dotu kontroli pār visu Luhanskas apgabalu, no kura lielu daļu jau kontrolē Krievijas karaspēks.
Ukraiņi lūdz lielāku palīdzību no Rietumiem, īpaši smagos ieročus. Daudzi ukraiņu karavīri izmanto tehniku, kas saglabājusies vēl no padomju laikiem.
"Mums ir vajadzīgi citi – modernāki ieroči, jo mūsu ienaidniekiem ir artilērija, ar kuru var šaut tālāk nekā ar mūsu. Mums ir jāpārspēj pašiem sevi. Jātiek tuvāk mērķim un vairāk jāriskē," atzīst Ukrainas armijas majors Oleksandrs.
Ukraina gaida ieroču piegādes
Krievija, ja tai tiks dota iespēja, paplašinās savas ambīcijas ārpus Doneckas un Luhanskas apgabaliem valsts austrumos, paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka tādēļ arvien nozīmīgāka ir Donbasa aizstāvība un jaunas smago ieroču piegādes no Rietumiem.
Uzbrūkot Ukrainai, Krievija arvien retāk izmanto augsti tehnoloģiskas raķetes, tā vietā pielietojot padomju laika spārnotās raķetes, kuras ir neprecīzas un rada lielākus postījumus. Par to paziņojuši Ukrainas gaisa spēku pārstāvji.
Otrdien kārtējo reizi saņemtas ziņas, ka pa Ukrainas teritoriju raidītas vairākas raķetes, dažas no kurām ir izdevies notriekt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmai, bet vismaz divas sasniegušas Ļvivas un Ternopiļas apgabalus.
Ukrainas gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats skaidro, ka daudzas no modernākajām raķetēm lido ļoti zemu un tās laikus pamanīt un notriekt ir gandrīz neiespējami. Vienlaikus viņš norādījis, ka ir vērojama tendence, ka Krievija tomēr arvien retāk izmanto augstas precizitātes raķetes.
Dārgās raķetes iztērētas
"Pašlaik ienaidnieks izmanto savu aviāciju attālināti gan no Baltkrievijas teritorijas, gan no Melnās jūras un arī no Krievijas. Tiek izmantoti stratēģiskie bumbvedēji, kas uz Ukrainas teritoriju izšauj augsto tehnoloģiju raķetes. Tās ir ļoti dārgas un katra no tām maksā miljonus dolāru," norāda Ignats.
"Tāpat dārgas ir arī raķetes "Kalibr", kas tiek palaistas no jūras. Pēdējā laikā tomēr mēs redzam tendenci, ka pretinieks arvien biežāk izmanto padomju laika spārnotās raķetes H-59 un H22.
Tās ir ļoti jaudīgas un nodara lielus postījumus, taču tām ir liels trūkums – ne vienmēr tās trāpa noteiktajā mērķī un bieži vien cieš civilā infrastruktūra un bojā iet civiliedzīvotāji."
Kā paziņojis žurnālists Andrejs Caplienko, Krievijas specdienesti pēdējā mēneša laikā esot aktīvi sākuši iegādāties no pavadoņiem uzņemtas Ukrainas apdzīvoto vietu fotogrāfijas.
Īpaša uzmanība tiekot pievērsta objektiem Kijivā un citos reģionos, tostarp naftas bāzēm, transporta mezgliem, kā arī robežpārejas punktiem. Ar starpniekkompāniju palīdzību tiekot iegādāti attēli arī par Gorlovkas un Lisičanskas virzienu.
Militārie analītiķi norāda, ka šādai rīcībai var būt divi iemesli – vai nu pašai Krievijai ir diezgan bēdīgi ar satelītu izlūkošanu, vai arī Rietumu privātie uzņēmumi vienkārši nodod iebrucējam izlūkinformāciju, bet specdienesti tur neko nevar izdarīt.
Nedrīkst pieļaut Krievijas uzvaru
Tikmēr Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks ir izteicies, ka trešdien gaidāmajās rietumvalstu aizsardzības ministru sarunās Briselē būtu jāpieņem konkrēts lēmums par ātrāku bruņojuma piegādi Ukrainai.
Pēc Podoļaka vārdiem, katram no sarunu dalībniekiem vajadzētu aizvērt acis un iedomāties, kāda izskatīsies pasaule, ja šajā karā uzvarēs Krievija. Tas nozīmēšot raķetes pie rīta kruasāniem, nakts sirēnas pie šūpuļdziesmām un pilsētu ar tūkstošgadēm ilgu vēsturi izzušanu. Pēc Podoļaka vārdiem, ja ieroči tiks piegādāti pašreizējā tempā, tieši šāda pasaule kļūs par realitāti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēsta, ka Ukraina būtu gatava sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, taču tikai ar noteikumu, ka pretinieks patiešām vēlētos izbeigt šo karu.
Intervijā vācu izdevumam ZDF Zelenskis norādījis, ka nevienam nav laika sarunām, kuras nestrādā. Arī Krievijas prezidenta pārstāvis Jurijs Ušakovs norādījis, ka Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās netiek izslēgta, taču tai esot vajadzīgs ļoti pamatīgi sagatavoties.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
