"Kārtība, kas balstīta uz teritoriālās suverenitātes, vienotības un robežu nepārkāpšanas ievērošanu un ticību, ka attiecības var veidot uz kopīgām vērtībām, ir sabrukusi. Starptautiskās vienošanās vairs netiek ievērotas, un brutāla spēka izmantošana atkal ir leģitīma. Anektējot Krimu, Krievija ir atteikusies no pieņemtajiem noteikumiem. Pasaule ir atgriezusies pie paradigmas, kad summa ir nulle," rakstīja Ilvess, izmantojot spēļu un ekonomikas teorijā izmantoto jēdzienu, raksturojot situāciju, kad vienas puses zaudējumi vai ieguvumi ir līdzvērtīgi otras puses ieguvumiem vai zaudējumiem.
"Jautājums nav tikai par Krimu vai attiecībām starp Ukrainu un Krieviju. Maiņa ir grozījusi pieņēmumus, kas bija Eiropas drošības un attiecību starp demokrātiskām valstīm un Krieviju pamatā," piebilda Igaunijas prezidents.
Viņš norādīja, ka notikumi Kijevā, Doņeckā un Krimā ir būtiski mainījuši starptautiskās sabiedrības attiecības ar Krieviju. Militāras invāzijas attaisnošana ar safabricētu nepieciešamību aizstāvēt etniskos tautiešus atdzīvina argumentus, kas tika izmantoti 1938.gadā, Vācijai anektējot Čehoslovākijas Sudetu apgabalu. ASV un Eiropas Savienības līderiem ir pienācis Čērčila brīdis, Ilvess atgādināja par britu premjeru Vinstonu Čērčilu, kam bija liela nozīme pēckara pasaules kārtības izveidē.
"Mums šajā gadījumā ir jāreaģē ar spēku, skaidrību un ātrumu," raksta Igaunijas prezidents, uzsverot nepieciešamību veikt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumus.
"Šis nav laiks panikai, bet gan izsvērtai reakcijai uz skaidri izteiktu pēc Aukstā kara valdījušās kārtības pārskatīšanu. Galu galā ir instrumenti tādu izaicinājumu risināšanai," raksta Ilvess.
"Pirmām kārtām mums izlēmīgi jārīkojas NATO. Senatora Ričarda Lugara kādreizējais domugrauds, ka NATO ir jāiziet no savas teritorijas vai arī tā pazudīs, vairs nav piemērojams. Ir skaidrs, ka esam savā telpā. Mums ir jāatgriežas pie darbiem. NATO esības iemesls ir aizstāvēt tās dalībvalstis un to teritoriju. Nekavējoties ir jāveic pasākumi, lai garantētu NATO klātbūtni visā alianses teritorijā. Līdzīga kara histērija kā pagājušā gadsimta 30.gados ir izplatījusies Maskavas oficiālajos plašsaziņas līdzekļos (Krievija ir vienīgā valsts, kas spēj iznīcināt Savienotās Valstis līdz "radioaktīviem pelniem", nesen paziņoja Krievijas valsts televīzijas vadītājs); šajā vidē tūlītēja reakcija tikai mierīga, bet stingra apņemšanās izmantot militārās savaldīšanas līdzekļus," lasāms Ilvesa publikācijā.
Atzīstot, ka šis izaicinājums paliks kā vidēja vai ilgtermiņa uzdevums, NATO samitā septembrī Velsā galveno uzmanību vajadzētu pievērst NATO galvenajai atbildībai. Tam jānotiek vienlaikus ar lielākām investīcijām aizsardzībā no Eiropas sabiedroto puses, norādīja Ilvess.
"2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanai aizsardzībai ir jākļūst par sabiedroto galveno apņemšanos. Sabiedrotajiem Eiropā ir jāpamostas un jāsaprot, ka mērķa izpilde ir vitāli svarīga, lai militārās savaldīšanas līdzekļi tiktu uztverti nopietni un transatlantiskās attiecības tiktu atdzīvinātas," mudināja Igaunijas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka otrkārt, agresija Ukrainā un nelikumīgā Krimas aneksija nevar kļūt par panākumiem, par kuriem nekas nav jāmaksā.
"Mani šausmina, ka daži jau vairākas nedēļas runā par to, kur Ukrainā Krievija uzbruks tālāk. Papildus militāram spiedienam Krievija turpina mēģināt kaitēt Ukrainai politiski un ekonomiski. Politisks atbalsts, ekonomiska palīdzība un praktiskas zināšanas ir jāsniedz Ukrainas valdībai pēc iespējas vairāk," mudināja Ilvess.
"Krievijas Federācijas tūlītējās pilsonības piešķiršanas prakse, kad etniskajiem krieviem ārvalstīs Krievijas pases tiek izsniegtas, vai viņi tās grib vai nē, lai viņus varētu "aizsargāt" pašreizējā mītnes zemē, ir nepieņemama. Pase ir ceļošanas dokuments, nevis instruments agresijas attaisnojumam. Pašlaik Ukrainā un 2008.gadā Gruzijā īstenoto var atkārtot Prāgā, Londonā vai Bruklinā," pieļāva Igaunijas valsts vadītājs.
Treškārt, kā norādīja Ilvess, Krievijai par agresiju ir jāatbild, jo tas ir jautājums par uzticamību starptautiskajai kārtībai - kārtības, kas gadījumā, ja kļūst par modeli, kurā viss ir atļauts, izjauks starptautiskās attiecības, mieru un stabilitāti.
"Pozitīvas iesaistes ar Krieviju politika ir jāpārskata vairākas starptautiskajās organizācijās, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Eiropas Padomē, NATO un Eiropas Savienībā. Mūsu reakcijai uz Krieviju nav jābūt par gāzes cenu; tai ir jābūt par kopīgo vērtību ievērošanu. Jebkādas ekonomiskās sankcijas ir lētākas par militāru intervenci. Nekas neizmaksā dārgāk par brīvības zaudēšanu," klāsta Ilvess.
Viņš norāda, ka gadu gaitā transatlantiskā alianse ir izturējusi sarežģītus izaicinājumus.
"Pašlaik mums ir jāsaskaras ar sarežģītāko izaicinājumu vairāku paaudžu laikā. Brīvības gaismas daļā Eiropas tiek nodzēstas. Mums ir jāpieņem izlēmīgi un vienoti pasākumi, lai garantētu, ka nākotnes paaudzēm nav jājautā, kādēļ nekas netika darīts un kādēļ mēs nerīkojāmies, kad tik daudz bija likts uz spēles," secināja Igaunijas prezidents.
