Igaunijā šodien notiek prezidenta vēlēšanas. Uz valsts vadītāja amatu pretendē divi kandidāti - pašreizējais prezidents Tomass Hendriks Ilvess un opozīcijas virzītais Eiroparlamenta deputāts Indreks Tarands (attēlā). Lai arī vadošās politiskās partijas ir solījušas atbalstu Ilvesa pārvēlēšanai, Indreks Tarands ir pārliecināts, ka būs nepieciešama otrā balsošanas kārta.
*
Igaunijas Centrālā vēlēšanu komisija vakar notikušajā sēdē izskatīja iesniegumus par prezidenta vēlēšanām izvirzītajiem kandidātiem un izlēma reģistrēt balsojumam parlamentā abus izvirzītos kandidātus - pašreizējo prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un eiroparlamentārieti Indreku Tarandu. Lai uzvarētu balsojumā parlamentā, kandidātam jāiegūst divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.
Savu atbalstu Ilvesam ir paudušas abas valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas - Reformu partija un "Tēvzemes" un "Res Publica" savienība, kā arī opozīcijā esošā Sociāldemokrātiskā partija. Līdz ar to pašreizējais prezidents varētu rēķināties ar 75 deputātu balsīm. Indreku Tarandu atbalsta vien 26 deputāti, kas pārstāv lielāko opozīcijas spēku - Centra partiju. Lai arī Ilvesa pārsvars liekas vairāk nekā pietiekams, Indreks Tarands ir paziņojis, ka viņam esot izdevies pārvilināt savā pusē vēl 10 deputātus, tāpēc varētu būt nepieciešama otrā balsošanas kārta.
Ja būs nepieciešams, otrā vēlēšanu kārta notiks otrdien, 30.augustā. Ja neviens no prezidenta amata kandidātiem neiegūs divas trešdaļas parlamenta deputātu atbalsta, prezidentu būs jāievēl elektoru kolēģijai, kurā ietilpst parlamenta deputāti un 227 pašvaldību pārstāvji. Šajā kārtā jau ir iespējams izvirzīt jaunus kandidātus, ja tos atbalsta vismaz 21 kolēģijas loceklis. Kandidāts, kurš iegūst visvairāk balsu tad arī kļūst par nākamo valsts prezidentu.
Kā uzskata vairāki igauņu politologi, tautā ļoti populārā Indreka Taranda kandidatūra izvēlēta tieši ar mērķi sarīkot otro balsošanas kārtu. Jāatgādina, ka savulaik 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās Tarands kā neatkarīgais kandidāts ieguva vairāk nekā 102 tūkstošus balsu, ievērojami pārsniedzot iepriekš paša Tomasa Henrika Ilvesa sasniegto rezultātu. Eksperti arī norāda, ka ar Taranda izvirzīšanu opozīcijā esošā Centra partija cer izkļūt no politiskās izolācijas.
Pirms vēlēšanām Igaunijā tika sarīkotas trīs publiskās debates - televīzijā, radio un rakstošās preses žurnālistiem. Abi kandidāti galvenokārt runājuši par prezidenta lomu sabiedrībā. Abiem kandidātiem ir pretējs viedoklis par to, kā tieši būtu jāievēl Igaunijas prezidents. Indreks Tarands uzskata, ka tam būtu jānotiek vispārējās vēlēšanās, savukārt pret to iebilst Tomass hendriks Ilvess. Tomēr kā norāda Igauņu laikraksta "Postimees" politikas redaktors Argo Ideons, abu kandidātu piedāvājumi un politiskā pagātne kopumā ir ļoti līdzīga- - Pēdējās debatēs |televīzijā abi kandidāti atzina, ka ārpolitikas jautājumos viņiem ir ļoti maz atšķirību. Un tas ir tikai dabiski, jo prezidents Ilvess savulaik bija Igaunijas ārlietu ministrs, bet Indreks Tarands strādāja par Ilvesa padomnieku. Abiem viņiem ir līdzīga politiskā pagātne, ir pieredze ārpolitikā, abi ir strādājuši Eiropas parlamentā un medijos. Līdz ar to viņi ir diezgan līdzīgi.
Argo Ideons gan atzīst, ka priekšvēlēšanu debatēs ļoti maz uzmanības ir pievērsts dažādiem sociāliem jautājumiem. Tas tāpēc, ka prezidenta loma Igaunijā ir diezgan simboliska- - Prezidenta postenim Igaunijā ir diezgan ceremoniāla nozīme. Prezidentam ir maz iespēju ietekmēt jautājumus, kas uztrauc vienkāršos iedzīvotājus, piemēram inflācija vai citi sociālie jautājumi. Viņi, protams, par šiem jautājumiem var runāt, bet prezidenta galvenais uzdevums ir būt par tādu kā morālo kompasu. Un šis jautājums arī ir atstājis iespaidu uz šo priekšvēlēšanu kampaņu.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašlaik Tomasa Hendrika Ilvesa pārvēlēšanu amatā vēlas aptuveni 50 procenti igauņu vēlētāju, kamēr par Indreku Tarandu balsotu aptuveni 20 procenti.
