1986. gadā uzceltais Jonbenas kodolreaktors tika slēgts 2007. gadā, panākot vienošanos par Ziemeļkorejas atbruņošanos apmaiņā pret ārvalstu palīdzību. Dažus gadus vēlāk tika paziņots, ka šeit pat ir uzsākta vieglā ūdens reaktora celtniecība, kura mērķis ir ražot elektroenerģiju tikai civilajiem mērķiem. Taču
šī gada aprīlī oficiālā Phenjana paziņoja, ka vairs neuzskata par saistošu ar Amerikas Savienotajām Valstīm noslēgto vienošanos par moratoriju raķešu un kodolizmēģinājumiem, kā arī par urāna bagātināšanas programmas apturēšanu. Šajā laikā Ziemeļkorejas vadība paziņoja, ka tā stiprinās savus kodolspēkus gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.
Savus vārdus Ziemeļkoreja toreiz pierādīja, veicot trešo kodolizmēģinājumu, kā arī draudot uzbrukt Amerikas Savienotajām Valstīm.
Kā tagad paziņojušas amerikāņu amatpersonas, ir nopietnas aizdomas par to, ka Jonbenas kodolreaktors tagad atkal ir atsācis savu darbību. Par to liecina 31. augustā satelīta uzņemtie fotoattēli, kuros redzami baltu dūmu stabi virs ēkas, kur atrodas elektrības ražošanai nepieciešamās tvaika turbīnas un ģeneratori. Attēlos redzamais tvaiku daudzums liecinot, ka reaktors vai nu ir pilnībā atsācis darbu, vai arī tas notiks jau vistuvākajā laikā. Eksperti uzskata, ka šajā objektā gada laikā ir iespējams iegūt pietiekami daudz plutonija, lai izgatavotu vienu kodollādiņu. Tiek uzskatīts, ka savulaik šajā rūpnīcā tika izgatavoti 34 līdz 36 kilogrami plutonija, kas ir pietiekami, lai radītu aptuveni 10 kodolieročus.
Izskanējušo informāciju par reaktora darbības atsākšanu par ļoti nopietnu jau nosaukušas Amerikas Savienotās Valstis. ASV sūtnis Glins Deiviss norādījis, ka gadījumā, ja ziņas par plutonija bagātināšanas atsākšanu apstiprināsies, tiks nopietni pārkāptas ANO Drošības Padomes rezolūcijas. Pēc sūtņa vārdiem, ja Phenjana kādreiz vēlas atsākt sešpusējās sarunas par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem, tai nav un nebūs citu iespēju, kā vien savas kodolaktivitātes slēgt. Pretējā gadījumā pašlaik šādām sarunām īsti nav pamata. Ne ASV Valsts Departaments, ne Dienvidkorejas izlūkošanas dienests publiskoto izlūkošanas informāciju nekomentē.
Savulaik bažas par Jonbenas kodolreaktora darbības atsākšanu paudusi arī Krievija. Diplomātiskie avoti aģentūrai „Interfax” paziņojuši, ka novecojušo tehnoloģiju izmantošana var novest pie cilvēka radītas katastrofas ar neiedomājami traģiskām sekām.
