Horvātijas iestāšanos ES Zagrebā svin tūkstošiem cilvēku

Ar plašu un svinīgu ceremoniju pilsētas centrā, Horvātija ir nosvinējusi iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tagad Horvātija pēc 10 gadu gara ceļa ir oficiāli kļuvusi par 28. ES dalībvalsti. Notikumam Zagrebas centrā līdzi sekoja tūkstošiem cilvēku, novēroja Latvijas Radio.

Svinības galvaspilsētas Zagrebas centrā bija plašas un krāšņas. Daudzi tūkstoši cilvēku bija pulcējušies vecpilsētas centrā Jelačiča laukumā, kur notika galvenā ceremonija. Laukums un nami ap to bija izgaismoti dažādās krāsās. Uzstājās Horvātijā pazīstami kolektīvi, dzirdējām gan klasisko, gan tautas, gan moderno mūziku.

Īsi pirms pusnakts uzrunu sacīja Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs un pēc tam arī no Briseles atbraukušie viesi: Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo, Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, aizejošā prezidentūra Īrija un kā nākamās prezidentūras vadītāju runu horvātu valodā teica Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Kopumā pasākums bija svinīgs un emocionāls, Zagrebā valdīja laba un draudzīga atmosfēra. Kulminācijas brīdī, kad pienāca pusnakts, turpat laukumā baltā apģērbā tērpti cilvēki no mājas jumta ar virvēm nolaidās laukumā kopā ar Eiropas Savienības karogu, aiznesa uz skatuves un pasniedza to Horvātijas vadītājiem. Bija arī salūts, bet tas notika Zagrebas jaunajā daļā, tālāk no centra.

Svinībās bija ļoti stingra policijas uzraudzība, un sarīkojuma skatuve, kā arī tribīnes, kurās atradās ārvalstu viesi, no vienkāršās publikas bija nodalītas. Horvāti bija ļoti organizēti un kārtīgi.

Zagrebas iedzīvotājiem, kuri bija nākuši uz pasākumu pilsētas centrā, pārsvarā bija ļoti optimistiski un pozitīvi noskaņoti. Viņi stāstīja, ka šo brīdi gaidījuši jau sen un Horvātija to jau agrāk esot pelnījusi. Jauni cilvēki uzsvēra iespējas vieglāk ceļot un mācīties ārzemēs. Vecākā paaudze sacīja, ka ar šo soli Horvātija izbeidz savas pagātnes un kara ēnas un vismaz daļēji sadziedē tikai 20 gadu senās rētas. Līdzīgas atziņas varēja dzirdēt arī viesojoties Horvātijas laukos. Tiesa, mazie un vidējie uzņēmumi ir nobažījušies par nākotni, jo nezina, vai spēs izturēt konkurenci.

Pēc statistikas datiem, Horvātijā ES atbalstītāju skaits ir sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Un tam pamatā ir arī ekonomiskā un finanšu situācija, piemēram, Horvātijā joprojām ir ekonomiskā lejupslīde un patlaban ir visai augsts bezdarba rādītājs - ap 20% iedzīvotāju. Šajā apstāklī daļa cilvēku vaino arī Briseles prasības, piemēram, par to, ka stingrāk regulēs valsts atbalstu uzņēmumiem, kas izjūt finanšu grūtības un tamlīdzīgi.

Bet kopumā gan galvaspilsētā, gan Horvātijas laukos cilvēki ir spējuši saglabāt optimistisko skatu, kas bija visus 10 gadus ceļā uz Eiropas Savienību. Un esot tūristu valsts, Horvātija vienmēr ir bijusi atvērta tuvākām saiknēm ar citām valstīm un ar Eiropu kopumā.

Nākamā valsts, kas teorētiski varētu iestāties ES, ir Serbija – arī Balkānu valsts, Horvātijas kaimiņiene. Serbijas valdība ir izteikusies, ka cer ES iestāties tuvāko piecu gadu laikā, taču tas ir pārāk optimistisks scenārijs. Horvātijas sarunas ilga 7 gadus. Kopumā visas Balkānu valstis, kas nebūt ne tik sen bija karā - Serbija, Bosnija-Hercogovina, Maķedonija, Melnkalne, arī tikai pirms dažiem gadiem dzimusī Kosova - raugās ES virzienā un kādu dienu cer kļūt par tās dalībvalstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt