Gruzijas pilsonības atņemšanas procedūra bijušajam valsts prezidentam Saakašvili uzsākta šī gada oktobra beigās. Valsts tieslietu ministre Tea Culukiani toreiz paskaidroja, ka šāda procedūra ir uzsākta tāpēc, ka Gruzijas pilsonis vienlaicīgi nevar būt arī citas valsts pilsonis. Tas iespējams vien gadījumā, ja ārvalstu pilsonis vēršas pie Gruzijas prezidenta ar aicinājumu piešķirt viņam Gruzijas pilsonību, saglabājot arī citas valsts pasi.
Pēc savas prezidentūras beigām 2013. gadā Saakašvili pameta Gruziju un sākotnēji dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī gada sākumā viņš Ukrainā iecelts par Starptautiskās Ukrainas reformu padomes vadītāju, bet maija beigās saņēma Ukrainas pilsonību un kļuva par Odesas apgabala gubernatoru.
Jau nākamajā dienā Gruzijas tagadējais prezidents Georgijs Margvelašvili sava priekšgājēja atteikšanos no Gruzijas pilsonības nosauca par neizprotamu rīcību.
Pēc Margvelašvili vārdiem, atteikšanās no pilsonības ir apvainojums gan savai valstij, gan arī prezidenta institūcijai kā tādai.
Pēc prezidenta vārdiem, daudz nozīmīgāk par karjeru esot vērtības un šīs vērtības ir pilsonība. Pēc tam, kad ceturtdien, 3.decembrī, Gruzijas tieslietu ministrija nosūtīja prezidentam rekomendācijas Saakašvili jautājumā, Margvelašvili ir parakstījis rīkojumu par Gruzijas pilsonības atņemšanu.
Pats Saakašvili paziņojis, ka lēmums atņemt viņam pilsonību ir Krievijas pasūtījums, kura mērķis ir panākt, lai bijušais prezidents vairs nevarētu piedalīties Gruzijas vēlēšanās. Par galveno šī procesa iniciatoru viņš nosaucis ietekmīgo uzņēmēju un bijušo premjerministru Bidzinu Ivanišvili.
Saakašvili arī norādījis, ka par lēmuma politisko pieskaņu liecinot arī tas, ka pašlaik Ukrainā spēkā ir divu gadu pārejas periods, kurā pilsoņiem ir iespējams atteikties no citas valsts pilsonības. Gruzijas varas iestādes par to ļoti labi zinot.
Saakašvili arī piebildis, ka Ukrainā joprojām strādā ļoti daudz gruzīnu, kuri arī ir saņēmuši ukraiņu pilsonību, taču pret viņiem nekādi ierobežojoši pasākumi netiekot izvērsti.
Saakašvili arī uzskata, ka no viņa Gruzijā baidās. Baidoties arī no vārda brīvības, un tieši šī iemesla dēļ arī esot novērojami centieni ierobežot opozīcijas televīzijas kanāla „Rustavi 2” darbību.
Bijušais prezidents arī apgalvo, ka viņu savulaik ir piespieduši pamest valsti. Par Krievijas specdienestu pasūtījumu viņš nosaucis arī internetā nonākušos audio ierakstus, kuros Saakašvili ar „vienotās nacionālās kustības” līderi Gigu Bokeriju un telekompānijas „Rustavi 2” vadītāju Niku Gvaramiju apspriež nepieciešamību pretoties varas iestāžu centieniem sagrābt „Rustavi 2”. Šajā sarunā, kuras patiesumu apstiprina arī bijušā prezidenta līdzgaitnieki, Saakašvili esot aicinājis gatavot kaujiniekus, kuri ar ieročiem rokās nepieļautu televīzijas kanāla sagrābšanu.
Vēršanās pret Saakašvili viņa dzimtenē sākās jau neilgi pēc parlamenta vēlēšanām 2012. gadā, kurā prezidenta atbalstītais politiskais spēks cieta sakāvi.
Pie varas nonākušais Giorgijs Margvelašvili un jaunā valdība ir apsūdzējusi Saakašvili krāpniecībā, varas ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī uzbrukumu rīkošanā, solot bijušo prezidentu agri vai vēlu saukt pie atbildības. Gruzijas eksprezidents viņam izvirzītās apsūdzības ir noraidījis.
