Šī gada martā EDSO dalībvalstis pieņēma vienbalsīgu lēmumu nosūtīt uz Ukrainu īpašu civilo novērotāju misiju. Šajā misijā pašlaik darbojas aptuveni 250 novērotāji no vairāk nekā 40 EDSO dalībvalstīm, kā arī vietējais personāls.
Novērotāju galvenais uzdevums ir vākt informāciju par drošības situāciju, iegūt un izvērtēt pierādījumus pēc incidentiem, kā arī nodibināt un veicināt dialogu konfliktējošo pušu starpā ar mērķi normalizēt situāciju. Misija ir neatkarīga un tās darbība ir caurskatāma. Saskaņā ar iepriekš izstrādāto Ukrainas austrumu konflikta miera plānu, tieši starptautiskajiem novērotājiem būtu jāuzņemas viena no vadošajām lomām situācijas stabilizēšanā.
Taču ukraiņu sabiedrībā arvien vairāk pieaug neapmierinātība ar EDSO misijas darbību. Daži preses izdevumi apsūdz EDSO neefektivitātē, citi apgalvo, ka novērotāji sadarbojas ar teroristiem, piemēram, informējot kaujiniekus par ukraiņu spēku pozīcijām.
To apliecinot vairāki gadījumi, kad pēc novērotāju aizbraukšanas no ukraiņu pozīcijām pa tām sākti mērķēti raķešu uzbrukumi. Vēl pirms dažām dienām Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks norādīja, ka piemēram, Mariupolē 80% no novērotājiem esot Krievijas pilsoņi.
Misijas vadītājs Maikls Bocjurkivs atzīst, ka tās sastāvā tiešām ir 18 krievu novērotāju, taču viņi ļoti veiksmīgi strādā komandas ietvaros. Misijas vadītājs noraidījis izskanējušos pieņēmumus, ka kāds no misijas dalībniekiem varētu strādāt vienas vai otras valsts specdienestu labā.
Tikmēr arī Krievija ceturtdien paziņojusi, ka EDSO misijas novērotāju atskaites ir neobjektīvas un aizspriedumiem pilnas. Kā paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs, bažas radot, piemēram, ziņojums par Doņeckas skolas apšaudi, kurā gāja bojā divi skolēni. Lai arī sākumā novērotāji esot konstatējuši, ka apšaude notikusi no ukraiņu spēku puses, šī informācija ziņojumā nav iekļauta. Lukaševičs uzskata, ka, baidoties par savu reputāciju, EDSO pārstāvji mēģinot izkropļot realitāti, lai izpatiktu Kijevai. Tāpat Ārlietu ministrijas pārstāvim nav paticis, ka EDSO misija ziņojot par kaujinieku spēku, bet ne ukraiņu armijas pārvietošanos, apsūdzot novērotājus vienpusībā. Lukaševičs arī uzsvēris, ka Maskava pašlaik ar misiju skaidrojot, ko tā īsti ir iekļāvusi savās atskaitēs.
Pozitīvāk uz EDSO novērotāju darbu gan skatās Ukrainas līderi, lai arī Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padome bija paudusi bažas par presē izskanējušajām ziņām par novērotāju iespējamām aktivitātēm.
Kā ceturtdien norādījis Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks, EDSO novērotāji ziņas par ukraiņu pozīcijām nenododot ienaidniekam, tāpēc arī viņus nevar vainot par to, ka misijas darbības laikā nav izdevies panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu un kontroles atjaunošanu pār Ukrainas un Krievijas robežu.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka EDSO inspektoru skaits pretterorisma operācijas zonā palielināsies, ļaujot misijai darboties efektīvāk. Šī mērķa sasniegšanai Ukrainas vadība piešķīrusi misijai desmit bruņotas automašīnas. Ukraiņu mediji gan norāda, ka faktiski ar šādu rīcību Ukraina ir mēģinājusi apsteigt Krieviju, kas vēlējās piešķirt EDSO novērotājiem savas automašīnas ar saviem šoferiem.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
Kopš nedēļas nogales Rietumu līderi un NATO vairākkārt pauduši bažas par Krievijas armijas pastiprināto aktivitāti Austrumukrainā un Ukrainas pierobežā. Tomēr ne reizi NATO vai ASV publiski nebija atzinušas, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija Ukrainā vestu iekšā jaunu militāro tehniku un karavīrus.
