"Mēs turpināsim sniegt finansiālo, humāno, militāro un diplomātisko palīdzību Ukrainai, atbalstīt to, cik ilgi vien būs nepieciešams," kopīgā paziņojumā uzsver G7 valstu līderi.

"Mēs nosodām un neatzīsim Krievijas mēģinājumus ar spēku pārzīmēt robežas," teikts paziņojumā.

The @G7 are steadfast in our solidarity with #Ukraine and reaffirm our unwavering commitment to support its government and people. #G7-Statement on support for Ukraine – now for download on https://t.co/w2ecj7qRK2. #G7GER

— G7 GER (@G7) June 27, 2022

Pieprasa atcelt Ukrainas ostu blokādi

G7 valstis pieprasa, lai Krievija nekavējoties atceltu Melnās jūras ostu blokādi un ļautu Ukrainai brīvi eksportēt savu lauksaimniecības produkciju.

G7 valstu līderi arīdzan pieprasa, lai Ukrainas iedzīvotājiem, kas pret savu gribu izvesti uz Krieviju, nekavējoties tiktu dota iespēja atgriezties dzimtenē.

Tāpat paziņojumā solīts atbalstīt Krievijas iedzīvotājus (cilvēktiesību aizstāvjus, neatkarīgos žurnālistus, opozīcijas aktīvistus u.c.), kas cietuši no Putina režīma represijām.

ASV valdības pārstāvji norāda, ka starptautisko sankciju ietekmē Krievijas imports varētu kristies pat par gandrīz 40%; daudzām Krievijas rūpnīcām ir grūtības turpināt ražošanu.

Paredzams, ka jaunās sankcijas būs vērstas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, lai vēl vairāk apgrūtinātu ieroču ražošanu un piekļuvi modernām tehnoloģijām.

Grasās ierobežot Krievijas zelta pārdošanu

G7 valstis arīdzan apgrūtinās Krievijas preču eksportu, uzliekot papildu tarifus. Tāpat tiks apgrūtinātas Krievijas iespējas tikt pie finansējuma, piemēram, paredzēts ierobežot Krievijas zelta pārdošanu pasaules tirgū.

Baltais nams paziņojis, ka G7 līderi saskaņos un paplašinās mērķtiecīgas sankcijas, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, kas var atbalstīt Krievijas ieroču rūpniecību. ASV arī agresīvi vērsīšoties pret Krievijas aizsardzības piegādes ķēdēm un ierobežos Krievijas iespējas aizstāt militāro aprīkojumu, ko tā jau zaudējusi brutālā kara laikā.

Augsta ASV amatpersona arī minējusi, ka ASV prezidents Džo Baidens un G7 līderi vienojušies, ka nauda, kas iekasēta no augstākiem tirdzniecības tarifiem, kas noteikti Krievijas eksportam, būtu jāpārvieto kā palīdzība Ukrainai.

Zelenskis aicina pasteidzināt ieroču piegādes

Pirmdien sanāksmes dalībniekus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atkārtoti aicinot pastiprināt ieroču piegādes Ukrainai.

Zelenskis izteica cerību, ka karš pret Krieviju varētu beigties līdz ziemas sākumam.

Zelenskis aicinājis vienoties par maksimālo pieļaujamo cenu Krievijas naftas importam. Kā vēlāk pastāstījis ASV prezidenta pārstāvis Džeiks Salivans, šajā jautājumā lielvaru līderi esot tuvu tam, lai panāktu vienošanos.

Zelenskis svētdien pēc Kijivā notikušajiem Krievijas raķešu triecieniem savā ikvakara runā uzsvēra, ka Ukrainai ir vajadzīga jaudīga pretgaisa aizsardzība, kas būtu moderna un pilnībā efektīva.

Daži līgumi jau esot noslēgti, un partneriem ir jārīkojas ātrāk, ja viņi patiešām ir partneri, nevis novērotāji, viņš sacīja.

"Šie uzbrukumi ir ar mērķi radīt eskalāciju katru reizi, kad notiek starptautiski notikumi. Un tajā pašā laikā tie ir par apņēmību. Par, piemēram, to, ka G7 līderiem, kas šodien pulcējas Vācijā uz samitu, ir pietiekami daudz kopīga potenciāla, lai apturētu Krievijas agresiju pret Ukrainu un pret Eiropu kopumā. Tas ir iespējams. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja mēs saņemam visu, ko lūdzam, un tieši laikā – ieročus, finansiālu atbalstu un sankcijas pret Krieviju."

Nedrīkst ļauties nogurumam

Kā vēsta telekanāls CNN, ASV plāno jau šonedēļ paziņot, ka tās ir iegādājušās progresīvu vidēja līdz tāla darbības rādiusa zeme-gaiss raķešu aizsardzības sistēmu Ukrainai.

Atbildot uz Ukrainas lūgumiem, šonedēļ, visticamāk, tiks izziņota arī cita veida militārā palīdzība, tostarp papildu artilērijas munīcija un pretbateriju radari.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons brīdināja savus kolēģus nepadoties "nogurumam" un sacīja, ka Ukrainai būs nepieciešama ilgtermiņa palīdzība.

Sagaidāms, ka Džonsons pirmdien aicinās uz "steidzamu rīcību", lai atkal iekustinātu Ukrainai svarīgo labības eksportu, ko aizturējusi Krievijas īstenotā galveno ostu blokāde. Džonsons arī solījis turpmāku finansiālu atbalstu Ukrainai, tostarp vēl 525 miljonus dolāru garantijās Pasaules Bankas aizdevumiem.

Gada otrajā pusē, novembrī, ir paredzēta arī G20 paplašinātās grupas līderu tikšanās, un Indonēzijas prezidents uz šo sanāksmi esot ielūdzis arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Krievija jau esot izrādījusi interesi par dalību šajās sarunās. Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka viņš varētu piedalīties šādā samitā, pat neraugoties uz iespējamo Putina klātbūtni.

Konkurence ar Ķīnu

Vēl pirms G7 samita noslēguma kļuvis zināms, ka lielais septītnieks organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš".

Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" – G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Lai gan ASV vadītās iniciatīvas acīmredzamie mērķi ir projekti Āfrikā, Dienvidamerikā un lielā daļā Āzijas, Krievijas postošā iebrukuma Ukrainā sekas nozīmē to, ka iesaistītas var tikt "pat vietas Austrumeiropā", žurnālistiem sacījusi kāda amatpersona.

Par Krievijas izvērstā kara sekām un izaicinājumiem runās ne tikai G7 līderi. Lai apspriestu labāko pieeju inflācijas izaicinājumiem, ko saasinājis Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, centrālo banku vadītāji un ekonomisti pirmdienas vakarā pulcēsies ikgadējā forumā Portugāles dienvidos.

Aptuveni 200 delegātu pēc divus gadus Covid-19 pandēmijas dēļ notikušām virtuālajām sanāksmēm apmeklēs Eiropas Centrālās bankas forumu klātienē.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.