Svētdienas, 29.janvāra, vakarā Benuā Amons, 49 gadus vecais bijušais izglītības ministrs, ir pievienojies oficiālo kandidātu pulkam Francijas prezidenta vēlēšanās. No diviem miljoniem iedzīvotāju, kuri piedalījās sociālistu partijas kandidāta izvēles procesā, par Amonu nobalsoja aptuveni 59%.
Savukārt par bijušo premjeru Manuelu Valsu savas balsis ir atdevis tikai 41% vēlētāju. Balsojumā varēja piedalīties ne tikai reģistrētie sociālistu partijas biedri, bet arī jebkurš cits. Tādēļ vēlētāju skaits bija negaidīti liels.
Lai gan laikraksts “Le Monde”, kā arī citi izdevumi ziņo par iespējamajiem pārkāpumiem balsošanas laikā, jo daudz kur varēja nobalsot vairākkārt.
Starp septiņiem kandidātiem, kuri sākotnēji pretendēja, lai kļūtu par sociālistu partijas kandidātu Francijas prezidenta vēlēšanās, Amons ir piedāvājis kreisākās idejas. Piemēram, viņš vēlas noteikt garantēto minimālo ienākuma līmeni visiem Francijas iedzīvotājiem. Tāpat sociālistu partijas kandidāts uzskata, ka Eiropas Komisijai nebūtu jāpiedalās sociālo jautājumu risināšanā.
Kā zināms, šobrīd Briselē tiek aktīvi apspriesta ideja par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas noteiktu visiem eiropiešiem dažādas garantijas sociālās aizsardzības jomā. Tomēr Amons ir sacījis - ja viņš kļūs par prezidentu, viņš šajā jautājumā pateikšot Briselei: “Paldies! Un uz redzēšanos.”
Tomēr spriežot pēc pašreizējiem popularitātes reitingiem,
sociālistu iespējas uzvarēt pavasarī gaidāmajās Francijas valsts prezidenta vēlēšanās ir visai nelielas.
Esošais valsts galva Fransuā Olands ir visai nepopulārs. Tādēļ pirms pāris mēnešiem viņš bija spiests spert vēl neredzētu soli un atteikties no cīņas par otro termiņu. Arī viņa bijušais premjers Vals, kurš būvēja savu kampaņu uz aizvadītajos gados gūto pieredzi, nav spējis saņemt pietiekamu sabiedrības atbalstu. Tas norāda, ka daudzi vēlētāji ir vīlušies sociālistu solījumos un vēlas pārmaiņas.
Līdz ar to priekšplānā izvirzās pārējo partiju kandidāti – konservatīvais Fransuā Fijons, centriskais Emanuels Makrons, kā arī radikālā Marina Lepēna. Lai gan, bijušā premjera Fijona līdz šim visai veiksmīgo kampaņu sāk apdraudēt skandāls ap viņa sievu. Ir atklājies, ka viņa gadiem esot saņēmusi dāsnu atalgojumu par darbu Republikāņu partijā. Tomēr tiek apgalvots, ka patiesībā viņa šos pienākumus nekad nav veikusi. Fijons noliedz visus pārmetumus un vienā no publiskās uzstāšanās reizēm jau ir aicinājis likt viņa sievu mierā un neiesaistīt viņu priekšvēlēšanu cīņā.
Tomēr aptauju dati liecina, ka šis skandāls jau ir paspējis atstāt jūtamu negatīvo ietekmi uz Fijonu.
No tā kopumā var iegūt bijušais ekonomikas ministrs Makrons, kurš ir nodibinājis savu politisko kustību. Viņu varētu atbalstīt gan mēreni noskaņotie sociālisti, kuri iepriekš iestājās par Valsu, gan arī daļa konservatīvo, kuri neatbalsta Fijona nostāju. Tāpat viena no populārākajiem kandidātiem ir arī radikālās Nacionālās frontes līdere Lepēna.
