Panorāma

Kāda šobrīd ir situācija Minskā?

Panorāma

ES un Baltkrievija – sankciju un atkušņu vēsture

ES ministri vienojas par sankcijām

ES ministri vienojas par sankciju nepieciešamību pret Baltkrievijas amatpersonām

Eiropas Savienības Ārlietu padomes ārkārtas sēdē Eiropas valstu ārlietu ministri vienojās par sankcijām Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras ES neatzīst par godīgām, un tiem sekojošo protestu apspiešanu.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) paziņoja, ka ministri vienojušies, ka ir nepieciešams stingri nosodīt velēšanu rezultātu falsifikāciju un vardarbību Baltkrievijā.

Tāpat nepieciešamas personālās sankcijas pret atbildīgajām Baltkrievijas amatpersonām, bet pret kurām amatpersonām – tas pagaidām nav izskanējis.

Rinkēvičs norādīja, ka ministri vienojās par nepieciešamību noteikt individuālās sankcijas pret personām, kas atbildīgas par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un vardarbību pret miermīlīgiem iedzīvotājiem.

Ministri norādīja, ka nepieciešams izbeigt vardarbību pret mierīgajiem protestētājiem un žurnālistiem, jāsāk iekšējais politiskais dialogs.

Tāpat ministri uzsvēra, ka ir nepieciešams stiprināt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, un sāka diskusijas par īpaša fonda izveidi šajā vardarbībā cietušajiem.


 

“Panācām vienošanos, ka tiks sākts sankciju sagatavošanas process. Ņemot vērā sēdes formātu, šodien nevarēja nosaukt konkrētus vārdus un uzvārdus, jo tam ir sava juridiska secība," skaidroja ministrs, norādot, ka diskusija par šiem jautājumiem turpināsies 24.augustā, kad Berlīnē noritēs klātienes neformālā tikšanās.

Latvijas ministrs pauda viedokli, ka ir nepieciešama stingra un skaidra ES reakcija uz situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām izveidojusies Baltkrievijā. Ministrs atkārtoti uzsvēra, ka Baltkrievijas varas iestādēm jāpārtrauc vardarbība pret miermīlīgajiem protestētājiem un žurnālistiem, kā arī jāveicina iekšējais politiskais dialogs.

Sēdē daudz runāts par to, ka jātur atvērti komunikācijas kanāli ar Baltkrievijas varas iestādēm un jāveicina mērķu sasniegšana, proti, apturēt vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem un uzsākt iekšējo dialogu.

Ministri apsprieduši Aleksandra Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta leģitimitāti. Kā prognozēja Rinkēvičs, par šo jautājumu vēl tiks spriests, jo jārēķinās, ka tam sekos zināmas konsekvences.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pirmdien notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kur ministrs ziņos par ES Ārlietu padomes sēdē runāto. Viņš plāno aicināt valdību piešķirt papildu finansējumu sadarbībai ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, izmantojot vietējās nevalstiskās organizācijas (NVO).

“Par finansējuma apjomu būs vēl jāvienojas Ministru kabinetā. Ministru prezidents jau šādu norādījumu atbildīgajām iestādēm ir devis, proti, ir jāizveido tāda sistēma, kur tie Baltkrievijas pilsoņi, kas tiek politiski vajāti, var lūgt politisko patvērumu, ievērojot visas Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktās epidemioloģiskās prasības,” sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka šī sistēma ir jāizveido no jauna, un pauda cerību, ka jau pirmdien par to varēs lemt valdībā. Tāpat ārlietu ministrs uzsvēra, ka visu interesēs tāda Baltkrievija, kas ir demokrātiska, stabila un, kur tauta pati lemj, kā tai attīstīties.

"Mēs rēķināmies arī ar ģeopolitisko aspektu. Tam, kas notiek Baltkrievijā, rūpīgi seko līdzi ne tikai ES un starptautiskā sabiedrība, bet arī Krievija," sacīja Rinkēvičs.

Lietuvas Seims jaunnedēļ gatavojas ārkārtas sēdē apspriest situāciju Baltkrievijā pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām un atzīt, ka Lukašenko nav leģitīms šīs valsts prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka par leģitimitāti runāts arī ministru ārkārtas sēdē, norādot, ka pirmdien notiks Ārlietu komisijas sēde.

Patlaban tiek analizēti atsevišķi juridiskie jautājumi, jo kādas personas atzīšana par neleģitīmu vadītāju nav tikai politisks solis un tam ir juridiskas sekas.

"Domāju, ka kolēģi pabeigs darbu un pirmdien būs gatavi diskutēt ar Ārlietu komisiju, gatavojot Saeimas lēmuma projektu un, sekojot līdzi, ko darīs Lietuvas Seims. Šāds variants ES līmenī tiešām tiek analizēts, tāpēc patlaban es atturētos no vērtējuma sniegšanas," teica ārlietu ministrs, akcentējot šāda lēmuma sekas.

Savukārt runājot par sankcijām, kādas varētu piemērot Baltkrievijas amatpersonām, Rinkēvičs norādīja, ka tas ir iebraukšanas aizliegums, kā arī kontu iesaldēšana. Situācijai attīstoties negatīvā virzienā, mēs neizslēdzam sankciju piemērošanu. Šodien padomes sēdē vispārējais viedoklis bija, ka nedrīkst piemērot tādas sankcijas, kas var pasliktināt Baltkrievijas tautas likteni, sacīja ministrs.

Politiķis pieļāva, ka nedēļas sākumā precīzi saraksti ar tiem, pret kuriem būs vērstas sankcijas, vēl netiks publiskoti, jo katras amatpersonas iekļaušana sarakstā ir konkrēti jāpamato. "Bet es domāju, ka kaut kāda zaļā gaisma mums ir dota, lai valstu vēstniecības Minskā varētu pie šī jautājuma strādāt un dalībvalstis varētu izteikt priekšlikumus," piebilda politiķis.

ES un Baltkrievijas sankciju un atkušņu vēsture:

KONTEKSTS:

Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.

Otrdien, 11. augustā, izplatītajā Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja Žuzepa Borela paziņojumā minēts, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas. Piektdien, 14. augustā, sasaukta ES Ārlietu padomes ārkārtas sanāksme, kur tiks apspriesti steidzami jautājumi, kuru vidū ir situācija Vidusjūras austrumu daļā, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un notikumi Libānā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti