Gāzes projekts „Dienvidu straume” ilgstoši bijis neērts projekts, un ES to ir uzskatījusi par konkurentu „Nabucco” līnijai, kas enerģiju piegādātu no Turcijas. Taču virkne ES dalībvalstu, kuras būtu „Dienvidu straumes” ceļā, proti, Austrija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija, Itālija, Rumānija un Slovēnija, uz to bija likušas lielas cerības.
Krievijas nesenais paziņojums tomēr aiziet no „Dienvidu straumes”, pamatojot to ar ES neskaidro rīcību un pārāk striktajiem pretmonopola likumiem, tagad atstājis Briseli pārdomās, ko darīt tālāk. Tās septiņas valstis, kuras bija gatavas sadarboties, tikušās ar enerģētikas komisāru Marošu Ševčoviču un aicinājušas viņu noskaidrot, vai Krievija tiešām to domājusi nopietni. Būdamas oficiālas projekta partneres, tās joprojām no Maskavas nav saņēmušas skaidru vēsti. Valstis kopīgā deklarācijā norādījušas, ka šī līnija nebūtu slikta, ja to veidotu atbilstošu ES nosacījumiem.
Briselē ir dažādi minējumi par to, kādēļ Putins tik pēkšņi paziņojis par darba pārtraukšanu „Dienvidu straumē”.
Vieni uzskata, ka tā ir Kremļa taktika - panākt, lai Eiropas Komisija mīkstina likumus, kas ierobežo enerģijas monopolu varu. Otri, ka Krievija patiesībā vairs nevar atļauties būvēt tik dārgu savienojumu un, iespējams, arī vairs nevēlas, jo ir panākusi vēlamo, proti, nestabilitāti Ukrainā, kuru citādi bija domāts ietekmēt, izbūvējot līniju, kas apietu no Krievijas enerģijas tik ļoti atkarīgos Ukrainas cauruļvadus.
Tagad vairums ES valstu sarunās par enerģētiku Briselē tomēr vēlējās akcentēt alternatīvas „Dienvidu straumes” projektam, proti, attīstot starpsavienojumus starp pašām ES dalībvalstīm, gāzes krātuves un tamlīdzīgi.
To apstiprina arī par enerģētiku atbildīgais komisārs Marošs Ševčovičs: „Ļoti svarīgi, lai šāda apjoma projekts ievērotu Eiropas Savienības likumus. Un, es šo sapratni saņēmu no iesaistītajam valstīm. Ir dažādi piedāvājumi, kā mēs varam risināt šo situāciju, un valstis jau ir piedāvājušas dažādus projektus, kā veidot savstarpējus, ciešākus integrētus savienojumus. Diskusijas turpināsies par to, kā Eiropas Komisija varētu palīdzēt un kā šādus enerģētikas projektus varētu atbalstīt, izmantojot Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera nule kā piedāvāto daudzu miljardu eiro vērto investīciju fondu.”
Jau ziņots, ka projekts „Dienvidu straume” sākotnēji paredzēja, ka gāzi no Krievijas pa Melno jūru transportēs uz Bulgāriju un cauri Serbijai uz Ungāriju, Slovēniju un tālāk uz Austriju.
Tad Krievija paziņoja, ka koncentrēsies uz enerģētikas attiecību veicināšanu ar Turciju un, iespējams, būvēs pat jaunu cauruļvadu. Briselē šī ziņa nav uztverta bez satraukuma, norādot, ka tādējādi Krievija un Turcija nostiprinātu arī politiskās attiecības, un te jāņem vērā, ka Turcija vēlas iestāties Eiropas Savienībā.
Kamēr turpinās neskaidrības ap „Dienvidu straumes” likteni, Eiropas Savienība turpina ar bažām gaidīt ziemu. Lai arī Ukraina ir veikusi priekšapmaksu gāzes piegādēm no Krievijas, Brisele nav droša, ka situācija būs stabila brīdī, kad iemaksātās naudas laiks būs beidzies.
