Izdevuma avots informējis, ka „melnajā sarakstā” iekļūs Krievijas aizsardzības ministra vietnieks, divas augsta ranga Aizsardzības ministrijas amatpersonas un divi parlamentārieši, viens no kuriem raksturots kā augsta ranga figūra.
Sarakstā iekļauti arī 14 Ukrainas pilsoņi, kas iesaistīti Krievijas kampaņā, un deviņas nekomerciālās organizācijas, no kuriem viena bāzēta Krievijā, bet pārēji – Ukrainā.
Dažas ES dalībvalstis piedāvāja iekļaut sarakstā arī aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas prezidenta administrācijas vadītāju Sergeju Ivanovu, bet šo priekšlikumu neatbalstīja citas dalībvalstis, tai skaitā Grieķija.
„Tā nebija liela cīņa, drīzāk kā kaulēšanās tirgū – daži piedāvāja vairāk, citi mazāk, bet visi zināja, ka viss beigsies kaut kur pa vidu,” pauda viens no ES diplomātiem.
Jaunais saraksts pirmdien Briselē būs jāapstiprina ES dalībvalstu ārlietu ministriem, tas stāsies spēkā pēc publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī.
Jau ziņots, ka tikmēr Francijas un Vācijas līderu piedāvātā miera plāna detaļas un nosacījumi tā arī joprojām netiek atklāti. Tāpat nav zināmi Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumi situācijas atrisināšanai, par kuriem, visticamāk, viņš piektdien Maskavā runās ar abu Eiropas lielvalstu līderiem. Līdz šim izskanējuši vien apgalvojumi par to, ka jaunais miera plāns ir balstīts uz Minskas vienošanos un Ukrainas teritoriālās vienotības ievērošanu.
Gan Rietumu prese, gan ukraiņu politologi brīdina, ka plāns būs spējīgs darboties tikai tad, ja šajā sarunu procesā iesaistīsies ASV, bet no Krievijas puses parakstu zem jaunā līguma liks pats Vladimirs Putins. Pagaidām nevar spriest par to, cik jaunais miera piedāvājums būs izdevīgs pašai Ukrainai.
Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankciju mērķis ir apturēt agresiju Austrumukrainā, jo Krieviju vaino prokrievisko separātistu atbalstīšanā.
Līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
Atbildei Krievijai kopš augusta īsteno pārtikas preču importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm.
