Šī jau nav pirmā reize, kad Eiropas Parlaments mēģina „rādīt muskuļus” pārējām Eiropas Savienības iestādēm un sabiedrībai. Bet vai tas var būtiski ietekmēt Eiropas Savienības attīstību nākamajos gados?
Skaļi paziņojumi, deklarācijas un balsojumi ir Eiropas Parlamenta ikdiena. Parlaments vienmēr lepojas, ka tā ir vienīgā Eiropas Savienības institūcija, ko tiešās vēlēšanās ievēl Eiropas pilsoņi. Tomēr, lai gan laika gaitā Eiropas Parlamenta pilnvaras un spēja ietekmēt procesus ir augusi, cilvēku skaits, kas piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir arvien samazinājies, uzsver Latvijas Universitātes pasniedzējs Daunis Auers:
„Eiropas Parlamentu ņems ļoti nopietni tikai tad, kad cilvēki arī masveidā balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kā jūs droši vien zināt, kopš 1979. gada katrās vēlēšanās balso mazāk, mazāk un mazāk cilvēku. Pēdējās vēlēšanās tas bija teju kaut kādi 42% līdzdalība.”
Latvijā iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notika pirms gandrīz četriem gadiem, piedalījās salīdzinoši liels balsstiesīgo pilsoņu skaits - 53%. Tomēr tas lielā mērā ir skaidrojams ar to, ka toreiz Eiropas Parlamenta vēlēšanas sakrita ar pašvaldību vēlēšanām. Tagad pēc gada, kad notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tā vairs nebūs. Tādēļ, visticamāk, aktivitāte arī Latvijā būs zemāka. Līdz ar to, nekādas būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības politiskajā uzbūvē tuvākajos gados diez vai ir sagaidāmas, lai gan ik pa laikam tiek piesaukta ideja tālākajā nākotnē veidot vēl ciešāku valstu savienību nekā pašreiz.
„Faktiski Eiropas Savienību regulē zināmi likumi, regulas, direktīvas. Tas ir tāds veidojums, kas ne jau haotiski kaut kādā veidā eksistē, bet tomēr eksistē attiecīgi ar visādiem līgumiem parakstītiem un direktīvām. Līdz ar to vienīgais, kas būs savādāk, būs tas, ka ļoti liels svars tiks piešķirts eirozonas valstīm. Tas jau notiek tagad,” saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis uzskata, ka diskusija ap Eiropas Savienības budžetu ir mērīšanās ar spēku, kas jau sen ir raksturīga Eiropas institūcijām: „Vēlme izmantot budžeta diskusiju, lai atkal palielinātu vai parādītu savu ietekmi vai sasniegtu kādus pakārtotus politiskos mērķus, ir pilnīgi dabiska un ir normāls politiskais process.”
Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinders, nesen uzstājoties ar lekciju Rīgas Ekonomikas augstskolā, izteica cerību, ka pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām tajā beidzot būs skaidra pozīcija un opozīcija. Pēc Beļģijas ārlietu ministra domām, tas palīdzēs arī labāk kontrolēt Eiropas Komisijas darbu.
Tomēr Auers uzskata, ka pozīcija un opozīcija būs iespējama tikai tad, kad pastāvēs ietekmīgas Eiropas līmeņa politiskās partijas, kuru pašreiz nav: „Pēdējos divos-trijos gados Eiropas Parlaments visai dāsni finansē jaunās, topošās politiskās partijas. Bet tas jau neko nav mainījis. Ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā, Zviedrijā utt. iedzīvotāji vienkārši nezina par šīm partijām.”
Eiropas politiķi arī cer, ka pirms nākamajām vēlēšanām katra no lielajām Eiropas Savienības līmeņa partijām nāks klajā ar savu kandidātu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam. Pēc viņu domām, tas varētu atvieglot iedzīvotājiem izvēli šajās vēlēšanās. Arī visi no Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši darbojas kādā no Eiropas Savienības līmeņa politiskajām partijām.
