Pat ja Krievija centīsies kādās Ukrainas teritorijās sarīkot referendumus, Rietumos saprot – tās būtu blēņas. “Hersonas un citu apdzīvoto vietu liktenis izšķirsies militāro operāciju gaitā, nevis referenduma rezultātā,” sacīja Rostoks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tādās vietās kā Hersona ir svarīgi parādīt protestus pret Krievijas iebrukumu. “Ja viss notiek pilnīgi klusi, varētu rasties jautājumi. Protams, piedalīties šādos publiskos pasākumos ir bīstami, tomēr ir ļoti svarīgi, ka cilvēki atklāti parāda, protestē, jo tad Krievija nekādā veidā nevar pārdot to stāstu,” sacīja Rostoks.
Tikmēr Krievijas propagandas pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Elīna Vrobļevska uzskata, ka Krievijai kāda referenduma sarīkošana Ukrainas teritorijās būtu noderīga 9. maija priekšvakarā. “Domāju, ka Krievijai derēs jebkāda kripatiņa, ap kuru uzbūvēs sev nepieciešamo naratīvu un stāstu. Tur nevajag daudz, bet kaut ko jau vajag. Domāju – tuvojoties 9. maijam, spriedze pieaugs.”
Arī Rostoks brīdināja, ka saistībā ar 9. maiju Krievija varētu eskalēt situāciju: “Mēs bieži vien domājam, ka 9. maijs varētu būt loģisks noslēgums kaut kādām lietām, ko Krievija dara, procesiem, kurus tā ir iesākusi. Bet tikpat labi 9. maijs varbūt datums, kad tiek izziņota mobilizācija Krievijā. Viņi var izvēlēties eskalēt. (..)
Tas, ko mēs domājam par to, ko Krievija darīs, var neizrādīties taisnība.”
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.