Briselē bāzētā Eiropas Miera institūta (European Institute of Peace) galvenie uzdevumi būs novērst globālos konfliktus, bet tur, kur tie būs radušies, tikt galā un atrisināt. Tas ir radīts pēc Vašingtonā bāzētā Savienoto Valstu Miera institūta parauga, ko izveidoja 1984.gadā. Amerikāņu versija īsteno dažādas programmas konflikta zonās, tostarp veidojot izglītības centrus, piešķirot stipendijas pētījumiem, sadarbojas ar ASV Valsts departamentu un Pentagonu.
Ar iniciatīvu izveidot Eiropas Miera institūtu pirms aptuveni četriem gadiem klajā nāca Zviedrija un Somija. Būtībā tā būs nevalstiska organizācija, ko pēc brīvprātības principa finansēs Eiropas valstis, un kurā darbosies eksperti, speciālisti un analītiķi, kas nodarbosies ne tikai ar pētījumu izstrādi.
„Attiecīgi ar savu darbinieku palīdzību tas risina reālus miera un kara jautājums. Eiropas Miera institūta pārstāvji dotos uz karstajiem punktiem, dotos pie dažādām karojošajām pusēm un mēģinātu risināt kara un miera jautājumus miermīlīgā ceļā. Tas ir viņu galvenais uzdevums,” skaidro ārlietu eksperts Veiko Spolītis.
Viņš norāda, ka
institūta izveidei ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, tas palīdzēs kopienas valstīm risināt izaicinājumus ne tikai tuvākajā reģionā, piemēram, šobrīd Ukrainā, bet arī Tuvajos Austrumus un Ziemeļāfrikā. Otrkārt, Eiropas Miera institūts veicinās ārlietu un drošības politikas integrācijas procesu, lai varētu runāt „par reālu un miera uzturēšanas darbību Eiropas Savienībai pieguļošajos reģionos.”
Savienoto Valstu Miera institūtu pamatā finansē no ASV federālā budžeta. Eiropas variantā pirmos trīs gadus institūta darbību šobrīd apņēmušās finansēt deviņas valstis - Zviedrija, Somija, Itālija, Spānija, Beļģija, Luksemburga, Šveice, kā arī Ungārija un Polija. Domājams, līdzekļus varēs iegūt arī no starptautiskajām organizācijām, un pievienoties aicinātas arī citas Eiropas Savienības valstis un partnervalstis.
Vienlaikus Spolītis norāda, ka iesaistīšanās Eiropas Miera institūtā palīdzēs mazākām valstīm, kuru balss starptautiskajā arēnā nav tik skaļa kā ietekmīgākajām partnerēm, vairot arī savu ietekmi:
„Polija un Ungārija, kas saprot, - jo viņas ātrāk mēģinās sevi saistīt ar šo institūciju, tad ilgtermiņā, kur mēs redzēsim, ka Eiropas Savienības integrācija padziļināsies, tad viņiem būs jau, tā sakot, kāja ielikta durvīs. Un šajā situācijā Latvijai vajadzētu ilgtermiņā tieši tāpat.”
Latvijas iesaistīšanās gan būs atkarīga no Ārlietu ministrijas un valdības lēmumiem; arī par to, cik liels būtu Eiropas ārlietu institūtam piešķiramais finansējums un cik cilvēkus no Latvijas iesaistīt tā darbībā.
Bet runājot par to, ka tagad būs pa Miera institūtam abās Atlantijas okeāna pusēs - ASV un Eiropā -, var sagaidīt, ka abas iestādes īstenos zināmu darba dalīšanu, norāda eksperts. Proti, katrs Miera institūts koncentrēsies uz saviem reģioniem, un Eiropai būs vēl viens mehānisms, kā risināt starptautiskas krīzes.
