Kad 1992. gadā Dānija rīkoja referendumu par Māstrihtas līguma pieņemšanu, iedzīvotāji to noraidīja. Tad Kopenhāgenai izdevās panākt četrus līguma papildinājumus jeb izņēmuma tiesības. Starp tiem bija atruna, ka Dānija drīkst neieviest eiro, un otrajā referendumā dāņi Māstrihtas līgumu apstiprināja.
20 gadus vēlāk valdība plāno rīkot vēl vienu tautas nobalsošanu, lai atteiktos no divām toreiz panāktajām atrunām, proti, attiecībā uz sadarbību Eiropas Savienības aizsardzības un tieslietu jomā.
Mūsdienās Kopenhāgena uzskata, ka šīm divām izņēmuma tiesībām ir vairāk mīnusu nekā plusu. Vienā gadījumā Dānijai nav teikšanas Eiropas Savienības ārpolitikā jautājumos par aizsardzību, kas arī traucē sadarbībai ar citām valstīm, piemēram, lai efektīvāk izmantotu līdzekļus.
„Dāņi ir ļoti aktīvi NATO sastāvā. Bet pēc Aukstā kara beigām amerikāņi lielā mērā savu armiju ir izveduši no Eiropas. Un tagad ASV arī ir uzsākta taupības politika attiecībā uz bruņotajiem spēkiem. Līdz ar to, ja amerikāņu loma būtiski samazinās, tad dāņu interesēs būtu palielināt drošību kopā ar Eiropas Savienības partneriem. Un par šīm lietām Eiropas Savienība spriedīs valstu vadītāju sanāksmē decembrī,” stāsta ārpolitikas eksperts Jānis Kapustāns.
Savukārt atrunas tieslietu jomā liedz pievienoties jaunveidojamajai Eiropas Prokuratūrai, kas cīnītos pret krāpšanu un citiem noziegumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem. Kopenhāgenai var rasties arī citas grūtības, piemēram, attiecībā uz dalību Eiropolā.
Valdošā Sociāldemokrātu partija jau labu laiku plānoja tautas nobalošanu, un pat izteica domu, ka iedzīvotājiem varētu jautāt arī par to, vai viņi vēlas ieviest eiro. Premjerministre Helle Torninga-Šmita pērn tomēr atkāpās no apņemšanās. Situācija Eiropas Savienībā bija nenoteikta, bet opozīcijas partijas idejai neizteica viennozīmīgu atbalstu.
Tomēr šonedēļ Dānija spēra soli tuvāk referendumam. Parlamenta galvenā opozīcijas spēka Liberālas partijas līderis Larss Lēke Rasmusens atbalstīja tautas nobalsošanu par attiekšanos no šiem izņēmumiem, paziņojot, ka ir pienācis laiks to izdarīt. Rasmusens iepriekš bija norādījis, ka priekšnoteikums tam ir plašs atbalsts parlamentā, un tas ir tas, ko viņš tagad piedāvā.
Neskatoties uz to, iedzīvotāji varētu balsot citādi. Aptaujas liecina, ka ap 60% dāņu vēlas saglabāt izņēmuma tiesības tieslietu jomā - aptuveni tikpat, cik iedzīvotāju iebilst eiro ieviešanai. Tajā pašā laikā vairums atbalstītu attiekšanos no izņēmuma aizsardzības sfērā.
Noteiktas skaidrības nav arī par referenduma datumu. Opozīcija pieprasa, lai tas notiku maijā, vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr pašreizējai valdībai šāds variants nepatīk. Arī tāpēc, ka abu balsojumu vienlaicīga rīkošana, visticamāk, mobilizēs eiroskeptiķus.
„Uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām sarosās eiroskeptiķi, un Eiropas Parlamenta vēlēšanās parasti visās valstīs arī mēdz būt salīdzinoši maza vēlētāju aktivitāte. Tāpēc valdība negrib riskēt. Viņi pagaidām varētu „iekonservēt” šo jautājumu un to baidās kustināt. Viņi nav droši, ka panāks pozitīvu rezultātu,” spriež Jānis Kapustāns.
Dānijas Eiropas Savienības lietu ministrs, tāpat kā premjere, paziņoja, ka tas ir pārāk ātri, un ka šobrīd nav īstais brīdis konkrēta datuma noteikšanai.
