“Tāds ir mans lēmums un jūsu priekšā to atklāti paziņoju – esmu gatavs iziet politiskajā arēnā un ne tikai piedalīties – bet kopā ar jums – uzvarēt.” Tik pārliecinoši vienbalsīgi izvēlētais partijas līderis un eiroparlamenta deputātu kandidātu listes vadītājs Nikolajs Barekovs formulēja savas politiskās ambīcijas. Dibināšanas kongresā piedalījās bijušais NATO virspavēlnieks Veslijs Klārks, un starp citu – bijušais Latvijas Ministru prezidents un Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, kas vietējā presē tiek pasniegts kā galvenais nākošā premjerministra Barekova ekonomiskais padomnieks.
Partija “Bulgārija bez cenzūras” aizsākās kā televīzijas raidījums ar tādu pašu nosaukumu un pakāpeniski pārauga pilsoņu kustībā, kas ātri izvērsās par faktoru uz politiskās skatuves un tās vadonis – par vienu no darbīgākajiem aktieriem.
Būtībā aktīva PR kampaņa gāja jau gandrīz gadu, un partijas tapšana bija tikai laika jautājums, acīmredzot, tautas glābēja lauri joprojām ir pietiekami liels kārdinājums. Neskaitāmās intervijās “Bulgārijas bez cenzūras” līderis, 42 gadus vecais bijušais televīzijas žurnālists un producents pasniedz sevi kā vienīgo alternatīvu visām esošajām partijām, sola atrast izeju no sociālās un ekonomiskās krīzes, uzveikt korupciju, uz pusi samazināt deputātu skaitu vietējā parlamentā. Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām atteikšoties no savas deputāta vietas, lai paliktu dzimtenē, izsauktu ārkārtas parlamenta vēlēšanas un ar savu valdīšanu nodrošinātu valsts uzplaukumu, par spīti mafijas un politisko konkurentu gatavotajiem atentātiem.
Īsi pirms kongresa Barekovs paziņoja, ka visus savus personīgos ietaupījumus, godīgi sapelnītus un attiecīgi deklarētus nodokļu inspekcijā dāvina partijas fondam, neaizmirstot pasvītrot, ka neviens no tagadējiem politiķiem neko tādu nav darījis. Pats esot apmaksājis visus izdevumus, apmēram 35 tūkstošu eiro apmērā - delegātu transportu, zāles īri, viesnīcas utt.
Politiskais teātris bieži pamatojas uz publikas īso atmiņu. Šķiet, ka neviens vairs neatceras pirms gada plaši izreklamēto Barekova vadītās TV7 partnerību ar CNN - jaunievēlētais izpilddirektors tad sniedza intervijas, klāstīja nākotnes plānus, taču pēc pāris mēnešiem izrādījās, ka amerikāņu ziņu gigants Bulgārijā ir nopircis pavisam citu privāto televīziju. Spilgts piemērs ir arī Barekova attiecības ar bijušo premjerministru Boiko Borisovu, kas sākotnēji bija vairāk kā sirsnīgas – žurnālists intervēja politiķi, kopā spēlēja futbolu; kad Borisovs 2009. gadā uzvarēja parlamenta vēlēšanās, Barekovs ar ziedu klēpi bija starp pirmajiem sveicējiem.
Tā turpinājās līdz pagājušā gada pavasarim, kad presē parādījas Borisova neoficiālas sarunas ieraksts, kurā viņš visai nievājoši izteicās par Barekovu. To aizvainotais žurnālists nevarēja piedot. Pirms ārkārtas parlamenta vēlēšanām pagājušā gada maijā, tā sauktajā pārdomu dienā, kad ar likumu ir aizliegta jebkāda aģitācija un vispār politiska runāšana, Barekovs nāca klajā ar skandalozu materiālu par vienā tipogrāfijā atrastiem vēlēšanu biļeteniem, acīmredzami domātiem rezultātu viltošanai. Lai gan Borisova partija noliedza jebkādu sakaru ar incidentu, pēc Barekova domām, tieši reportāžas rezultātā tās iegūto deputātu vietu skaits nebija pietiekams valdības izveidošanai.
Mūsu valdības mērķis būs rūpēties par cilvēkiem, mēs nodrošināsim visiem bulgāru pilsoņiem darba vietas un augstākus ienākumus, visi tautai nolaupītie līdzekļi tiks apzināti, konfiscēti un izmantoti sociālajām programmām,” tagad sola jaunās partijas līderis Nikolajs Barekovs.
Ar pulksteni par vairākiem tūkstošiem eiro uz rokas ir ērti tēlot mūsdienu Robinu Hudu. Barekovs runā par kapitālismu ar cilvēcīgu seju – skan jau labi, jautājums gan, vai ir morāle un gribasspēks to realizēt.
