Britu Pārstāvju palāta atbalsta likumprojektu bezvienošanās «Brexit» bloķēšanai

Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti trešdien apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot premjerministram Borisam Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās "Brexit".

Likumprojekts tika atbalstīts ar 28 balsu vairākumu un tālāk tiks nosūtīts Lordu palātai.

Par likumu nobalsoja 327 deputāti, tostarp eiropeiski noskaņoto konservatīvo partijas deputātu grupa.  Tas nosaka, ka valdības vadītājam būs jāpieprasa Eiropas Savienībai atlikt “Brexit” līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”.

Likumdevēji cer pieņemt likumprojektu līdz nedēļas beigām, taču "Brexit" atbalstītāji Lordu palātā var novilcināt tā apstiprināšanu.

Savukārt Džonsons pēc piedzīvotās sakāves balsojumā par "Brexit" stratēģiju aicinājis parlamentu balsot par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu 15.oktobrī. "Tagad otrdien, 15.oktobrī, jānotiek vēlēšanām," parlamentā paziņoja Džonsons.

Tomēr deputāti vienlaikus noraidīja premjerministra priekšlikumu 15. oktobrī sarīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Eksperti likuma pieņemšanu dēvē par nopietnu Džonsona sakāvi, ko vairoja arī noraidītais priekšlikums par ārkārtas parlamenta vēlēšanām. To rīkošanai bija nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, bet galvenās opozīcijas partijas – leiboristu - deputāti atturējās.

Abu balsojumu rezultātus un kopējo situāciju ietekmēja arī tas, ka konservatīvie šonedēļ zaudēja vienas balss vairākumu parlamenta apakšpalātā, jo deputāts Filips Lī pārgāja pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem.

Tikmēr britu mediji informē, ka Džonsons cīņā ar parlamentu tomēr vēl nav cietis galīgo sakāvi. Pieņemtais likums jāapstiprina Lordu palātai, un premjera sabiedrotie var izmantot dažādus juridiskus paņēmienus, lai to bremzētu.  

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no ES tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti