Brazīlijā turpinās cīņa par to, kādu kursu nākamajos gados ieņems pasaulē septītā lielākā ekonomika. Svētdien prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neguva pietiekamu atbalstu, lai uzvarētu uzreiz, tādēļ pēc trim nedēļām tiks rīkota otrā kārta.
Balsojumā visvairāk balsu ieguva pašreizējā Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa - 42%, kas tomēr nav pietiekami, lai vēl vienu pilnvaru termiņu izcīnītu jau pirmajā kārtā. Otrajā kārtā viņai pretim stāsies senators Aēsijs Nevešs, kuram uzticību izteica 34% balsotāju.
Rusefa pārstāv kreisi noskaņoto Strādnieku partiju, kas Brazīlijā pie varas bijusi jau 12 gadus, un no tās rindām bija arī iepriekšējais prezidents Luiss Inasio Lula da Silva. Līdz ar to Rusefas vadībā Dienvidamerikas lielākā ekonomika turpinājusi politiski kreisu kursu.
Viņas sāncensis otrajā kārtā ir no lielākās opozīcijas partijas, centriski noskaņotajiem sociāldemokrātiem. Nevešs tiek uzskatīts par brīvā tirgus politikas atbalstītāju.
Līdz ar to no oktobra nogalē paredzētās otrās vēlēšanu kārtas rezultātiem var būt atkarīgs, vai un kā mainīsies Brazīlijas ekonomiski politiskais kurss.
Pēc svētdienas vēlēšanu rezultātu publiskošanas abi vadošie kandidāti tos interpretēja kā savu uzvaru, un pauda pārliecību par uzvaru nākamajā kārtā. Pašreizējā prezidente Rusefa paizņoja, ka 42% atbalsts viņai liecina par to, ka viņai ir jāturpina darbs augstajā amatā: „Šim iznākumam ir ļoti vienkāršs vēstījums. Vēstījums par to, ka man ir jāturpina cīņa par pārmaiņām Brazīlijā plecu pie pleca ar katru no šiem balsotājiem.”
Nevešs savukārt norādīja, ka kopumā vairāk balsu ieguvuši opozīcijas partiju kandidāti. Proti, trešajā vietā palika un līdz ar to no cīņas izstājās Sociālistiskā partijas kandidāte Marina Silva. Bet viņa ieguva nozīmīgu daļu balsu - 21%.
Tādēļ turpmāko notikumu attīstību ietekmēs tas, kuram no abiem galvenajiem kandidātiem tagad viņa izteiks savu atbalstu. Silva kļuva par sociālistu kandidāti augustā, kad partijas pirmā izvēle Eduardo Kampušs gāja bojā aviokatastrofā. Pirmajā brīdī aptaujās viņai bija augsti rezultāti, taču pēc prezidentes Rusefas nometnes kampaņas pret Silvu viņas popularitāte kritās.
Par Silvu nobalsojušais Nevešs aicināja tagad atbalstīt viņu, paziņojot, ka viņš pārstāv tos, kuri cer uz pārmaiņām: „Šī ir to uzvara, kas vēlas pārmaiņas. Opozīcijas kandidāti ieguva vairākumu balsu. Mēs vienoti turpināsim cīņu, lai uzvarētu vēlēšanu otrajā kārtā un dotu Brazīlijai godājamu un efektīvu valdību.”
Rusefai esot prezidentei, bezdarbs Brazīlijā nokritis līdz rekordzemam aptuveni 5% līmenim, augusi arī minimālā alga. Bet pēdējos pāris gados viņas prezidentūru aizēnojušas valsts ekonomiskās grūtības, nonākšana recesijā, korupcijas skandāli, kā arī masu protesti saistībā ar augstajām Pasaules kausa futbolā izmaksām.
Tādēļ par uzvaru otrajā kārtā gaidāma sīva un asa cīņa, un Marinas Silvas atbalsts vienam no kandidātiem var būt izšķirīgs. Pazīmes liecina, ka viņa palīdzīgu roku varētu sniegt opozīcijas kandidātam Nevešam.
