Šī gada janvāra beigās tā brīža Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarda paziņoja, ka nākamās parlamenta vēlēšanas varētu notikt 14.septembrī. Taču turpmākajos mēnešos Gilardas vadītajā Austrālijas Darba partijā bija novērojama pamatīga nestabilitāte, kas noveda pie vairāku ietekmīgu partijas biedru atkāpšanās un 21. martā reģionālās attīstības un vietējās valdības ministrs Saimons Krīens izaicināja Džūliju Gilardu balsojumā par partijas vadītāja posteni. Uzticības balsojumā Gilardai izdevās uzvarēt un palika amatā. Taču tikai dažus mēnešus vēlāk - jūnija vidū - līdzīgā balsojumā Gilarda zaudēja savam sīvākajam konkurentam partijas iekšienē Kevinam Raddam, kuru pati līdzīgā ceļā bija uzvarējusi līdzīgā balsojumā pirms dažiem gadiem.
27. jūnijā Kevins Radds kļuva par Austrālijas premjerministru un nākamās parlamenta vēlēšanas izsludināja 7. septembrī.
Šīs kampaņas centrā izvirzījušies vairāki aktuālie jautājumi. Pašreizējā Leiboristu veidotā un dažu neatkarīgo deputātu atbalstītā valdība uzstāj uz nepieciešamību pēc drošām rokām, lai panāktu valsts ekonomikas pāreju no uz raktuvēm balstītas izaugsmes uz kaut ko citu. Savukārt opozīcijā esošie liberāļi ar to līderi Toniju Abotu priekšgalā sola uzvaras gadījumā novērst draudošo recesiju, kuru Austrālijā var izraisīt pieaugošais budžeta deficīts.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pirms pašām vēlēšanām Liberāļu līderim Tonijam Ebotam ir pirmo reizi izdevies popularitātes ziņā apsteigt Kevinu Raddu. Pašlaik Ebotu premjerministra amatā atbalsta 43%, bet Raddu - 41% vēlētāju. Arī partiju reitingos pārliecinošā vadībā atrodas Ebota vadītie Liberāļi ar 46% balsu, kamēr par Kevina Radda leiboristiem ir gatavi balsot vien 33% vēlētāju. Premjerministrs Radds atzīst, ka vēlēšanu dienā viņa vadītais politiskais spēks atrodas iedzinējos, taču viņš savā kampaņā ir centies pievērst vislielāko uzmanību iedzīvotāju labklājībai.
"Es vēlēšanās cīnos par viņu labklājību, viņu darbavietām un darba drošību, viņu atalgojumu. Es cīnos par to, lai tiktu saglabāts finansējums skolām un slimnīcām, kā arī lai mājsaimniecībās būtu pieejams platjoslas internets. Sestdien iedzīvotāji varēs izdarīt savu spriedumu," teica Radds.
Taču kā norāda analītiķi, opozīcijā esošā Tonija Ebota popularitāti ir vairojuši pavisam citi jautājumi.
Proti, Ebots vairāk uzmanības pievērš ekonomikai, norādot uz nepieciešamību izvairīties no valsts parāda griestu palielināšanas.
Ebots arī solījis ievēlēšanas gadījumā atcelt pretrunīgi vērtēto oglekļa izmešu nodokli, atcelt nodokli raktuvju kompānijā, kā arī samazināt uzņēmumu nodokļu apmērus. Tāpat pēdējos gados viens no aktuālākajiem politiskās dienaskārtības jautājumiem ir nelegālie patvēruma meklētāji. Ja Kevins Radds atbalsta ideju nelegālos patvērumu meklētājus nosūtīt uz Papua Jaungvineju un nekad neizmitināt Austrālijā, tad Liberāļu vadītā opozīcija ir solījusi pat militāru atbildi cīņā ar cilvēku tirgoņiem, kuru dēļ patvēruma meklētāju skaits ir pieaudzis līdz ārkārtas līmeni.
"Mēs atcelsim oglekļa nodokli un apturēsim bēgļu laivas. Es vienkārši uzskatu, ka jūs esat pelnījuši labāku valdību. Austrālija ir lieliska zeme ar lieliskiem cilvēkiem. Mēs vienkārši nevaram atļauties vēl trīs tādus pašus gadus, kā bija seši iepriekšējie," sola Tonijs Ebots.
Pēdējā laikā, kad visas pasaules uzmanības centrā ir situācija Sīrijā, arī Austrālijai uz ārpolitikas skatuves tiek pievērsta liela uzmanība. Tas tāpēc, ka tieši Austrālija pašlaik ir ANO Drošības Padomes prezidējošā valsts. Šajā situācijā daudzus pārsteidza Tonija Ebota skaidrojums par Sīrijā notiekošo, paziņojot, ka šeit notiek cīņa starp „labajiem un sliktajiem un sliktajiem un sliktajiem”. Šos izteikumus jau asi kritizējis Kevins Radds, paziņojot, ka, nedod Dievs, ja par Austrālijas premjerministra amatā nokļūs cilvēks, kurš tik primitīvi raksturo ārkārtīgi sarežģītus globālos procesus.
