ASV varas iestādes ziņo, ka ir atvērušas durvis jau 9000 ANO pārsūtīto bēgļu, bet uzņems vēl, un nākamgad tie varētu būt līdz pat 8000 cilvēku.
ASV Valsts departamenta preses sekretārs Džons Kērbijs medijiem pavēstījis, ka ASV turpinās uzņemt cilvēkus. Taču ASV arī vēlas sekmēt tādas politiskas pārmaiņas Sīrijā, kas to padarītu par drošu vietu, kur Sīrijas iedzīvotāji varētu atgriezties, arī tie miljoni, kuri meklē patvērumu kaimiņvalstī Turcijā.
ASV, kas aktīvi uzņem bēgļus arī no citiem sarežģītajiem reģioniem - arī Irākas, Āfrikas valstīm un citām, par spīti līdzšinējai darbībai ir arī kritizētas par nepietiekamu rīcību un ir aicinātas sniegt patvērumu vēl vairākiem tūkstošiem cilvēku tieši no Sīrijas.
Sīrijas bēgļu skaits turpina augt. ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Antonio Guterress teicis, ka līdz gada beigām Sīrijas bēgļu skaits pieaugs līdz 4,27 miljoniem.
Sīrieši turpina plūst arī uz Eiropu, un simtiem pēdējās naktīs nonākuši Serbijā. „Mums nebija citas izvēles,” tā medijiem atzinuši tālu ceļu veikušie cilvēki. Viņu plāns ir tālāk doties uz Ungāriju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ungārijas robežas patlaban izjūt vislielāko slodzi, caur šejieni Eiropā cenšas nonākt tūkstoši. Ungārijas valdība, kas nav slēpusi nepatiku pret Briseles bēgļu politiku, par spīti dažādām iebildēm turpina celt četrus metrus augstu žogu gar 175 kilometrus garo robežu ar kaimiņvalsti Serbiju.
Caur Maķedoniju bēgļi turpina nonākt arī Grieķijā, kura patlaban cīnās ar lielām parādu un taupības programmas grūtībām un arī saskaras ar milzīgu migrantu plūsmu. Saskaņā ar ANO datiem vienas augusta nedēļas laikā Grieķijā ir ieradušies ap 21 000 migrantu, bet jūlijā kopumā valstī ieradās 50 000 migrantu, kas ir desmit reižu vairāk, nekā attiecīgajā mēnesī aizvadītajā gadā.
To apstiprina arī EK migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls: „Situācija Grieķijā ir kļuvusi īpaši saspringta. Jūlijā valstī ieradās 50 000 migrantu, kas ir ārkārtīgi daudz salīdzinājumā ar 6000 tajā pašā mēnesī aizvadītajā gadā. Protams, vispirms tas ir pašu dalībvalstu pienākums tikt galā ar šo situāciju. Eiropas Komisija sniedz palīdzību, kur vien tā var būt nepieciešama, taču mēs neaizstājam pašu dalībvalstu atbildību.”
Otrdien un trešdien, 25. un 26.augustā, Grieķijā norisinās arī liela Eiropas Savienības par migrāciju un robežu pārraudzību atbildīgo iestāžu sanāksme, kurā paredzēts vienoties par tā saukto "Karstā punkta" pieeju, kas nozīmē, ka tām valstīm, kurās cilvēki ienāk visvairāk, Eiropas Savienības atbildīgās iestādes sniegs operatīvu un ārkārtas palīdzību.
Sanāksmē par bēgļu situāciju Eiropā tikusies arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands, vienojoties, ka imigrantu ierašanās vietās Grieķijā un Itālijā līdz gada beigām ir jāizveido reģistrācijas centri, kurus administrētu un ar darbiniekiem nodrošinātu Eiropas Savienība.
