Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vairāk nekā pusē Latgales nav pašvaldības policijas

ASV: Krievija centās ietekmēt prezidenta vēlēšanas

ASV izlūkdienesta ziņojums: Putins mēģinājis iejaukties ASV vēlēšanās par labu Trampam

ASV izlūkdienestu ziņojums vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušogad apstiprinājis īpašas operācijas, lai ASV prezidenta vēlēšanās palīdzētu Donaldam Trampam un nomelnotu viņa konkurentu Džo Baidenu. Savukārt Irāna un Ķīna gribējušas novērst Trampa atkārtotu ievēlēšanu. Par iejaukšanos ASV vēlēšanās nākamnedēļ Vašingtona varētu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju.

ASV izlūkdienesta ziņojums: Putins mēģinājis iejaukties ASV vēlēšanās par labu TrampamRihards Plūme

ASV Iekšzemes drošības ministrija un Tieslietu ministrija secina, ka Krievija un Irāna pagājušogad vērsušās pret ASV vēlēšanu infrastruktūru, bet nespēja ietekmēt prezidenta vēlēšanu rezultātus. Plašas Krievijas un Irānas kampaņas, kas bija vērstas pret svarīgiem infrastruktūras sektoriem, spēja apdraudēt vairāku tīklu drošību, kas nodrošināja dažas 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu funkcijas. Tiesa gan, šīm kampaņām nav izdevies ietekmēt vēlētāju datu drošību, spēju balsot, balsu skaitīšanu un savlaicīgu vēlēšanu rezultātu pārraidi.

Kampaņa pret Baidenu

Tāpat ar Krievijas, Irānas un Ķīnas valdībām saistīti subjekti “materiāli ietekmējuši” ar ASV politiskajām organizācijām, kandidātiem un kampaņām saistītu tīklu drošību. Tomēr nav gūts apliecinājums tam, ka kaut viens ar ārzemju valdību saistīts subjekts būtu novērsis balsošanu, mainījis balsis vai izjaucis spēju skaitīt balsis vai pārraidīt vēlēšanu rezultātus. Jāpiebilst, ka ziņojumā netika aplūkota ārvalstu valdību aktivitātes ietekme uz sabiedrības uztveri vai vēlētāju uzvedību, kā arī netika aplūkota, piemēram, kibernoziedznieku ietekme.

Līdz ar abu ministriju ziņojumu klajā nākusi arī cita informācija saistībā ar pērn notikušajām vēlēšanām. Proti, atslepenotā 15 lappušu garā ASV Nacionālās izlūkošanas direktora ziņojumā rakstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja, bet virkne Krievijas valsts organizāciju veica ietekmes operācijas, lai nomelnotu prezidenta kandidātu Džo Baidenu un Demokrātu partiju, atbalsot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, graujot sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam un saasinot sociālpolitisko sašķeltību ASV.

Mēģināja arī Irāna

Līdzīga informācija izskanēja arī pēc ASV prezidenta vēlēšanām 2016. gadā, kad Krievija vērsusies pret Demokrātu partijas izvirzīto kandidāti Hilariju Klintoni un centusies veicināt Donalda Trampa uzvaru. Atšķirībā no 2016. gada vēlēšanām šoreiz ASV izlūkdienesti nav manījuši “secīgus Krievijas centienus iegūt piekļuvi vēlēšanu infrastruktūrai”.

Kā teikts ziņojumā, Krievijas vadība kontrolējusi Ukrainas politiķi un Krievijas izlūkdienesta aģentu Andriju Derkaču, “kurš spēlējis redzamu lomu Krievijas aktivitātēs, lai ietekmētu vēlēšanas”.

Ziņojumā teikts, ka vēlēšanas ASV centās ietekmēt arī Irāna, grupējums “Hezbollah” un Kuba. Savukārt Ķīna nav veikusi aktīvas darbības šajā virzienā, lai gan esot sperti daži soļi, kuru nolūks bija novērst Trampa pārvēlēšanu ASV prezidenta amatā.

Gaidāmas jaunas sankcijas pret Krieviju

“Domāju, ka Krievijas centieni pēdējo gadu laikā noteikti ir atmaksājušies. Konkrētāk izsakoties, Krievija veicināja viltus vēstījumu, ka vēlēšanas bija viltotas.

Krievi izplatīja ziņas, ka amerikāņi nevar uzticēties savai vēlēšanu sistēmai. Tā bija ļoti iznīcinoša vēsts, kas neiegūtu plašu atsaucību amerikāņu vidū, ja vien pats Tramps arī šo Kremļa vēstījumu neveicinātu.

Tas situāciju padarīja vēl postošāku,” spriež ASV parlamenta deputāts, Demokrātu partijas pārstāvis Adams Šifs, kurš Pārstāvju palātā ir Izlūkošanas komitejas prieksšēdētājs.

“Mums jānonāk līdz situācijai, kad abas partijas vienojas izvairīties un nosodīt jebkādu ārvalstu iejaukšanos. Jāvienojas par to, ja tām tiek piedāvātas zagtas e-pasta vēstules, kas kiberdarbību rezultātā nozagtas otrai partijai, tās nedrīkst pieņemt un par to jāziņo FIB.

Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi, panākot vienprātību šajā jautājumā. To bija ļoti grūti izdarīt, kad pie varas bija Tramps, bet es ceru, ka mēs to varēsim paveikt tagad,” uzskata Šifs.

Kā vēsta telekanāls CNN, Baidena administrācija jau nākamajā nedēļā varētu paziņot par sankcijām pret Krieviju par iejaukšanos vēlēšanās. Tās nebūt nebūtu pirmās Baidena administrācijas noteiktās sankcijas pret Krieviju. Savienotās Valstis un arī Eiropas Savienība iepriekš jau noteica Krievijai sankcijas par opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu un ieslodzīšanu.

ASV valdības ziņojumu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā Kremlis trešdien noraidīja kā nepatiesu. "Mēs nepiekrītam šī ziņojuma secinājumiem attiecībā uz mūsu valsti. Krievija neiejaucās ne iepriekšējās vēlēšanās [2016. gadā] vai šajā ziņojumā minētajās 2020. gada vēlēšanās. Krievijai nav nekāda sakara ar kampaņām pret jebkuru no kandidātiem. Ziņojums ir nepatiess, tam nav absolūti nekāda pamata un pierādījumu," pavēstīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt