Kompānijas "Wikileaks" dibinātājs Asanžs pasaules atpazīstamību ieguva 2010. gadā pēc tam, kad nopludināja slepenu amerikāņu militāro un diplomātisko saraksti, kuras apjomi mērāmi simtos tūkstošu lappušu. Šajā pašā gadā divas sievietes Zviedrijā apsūdzēja Asanžu izvarošanā, taču pats Asanžs šīs apsūdzības ir kategoriski noraidījis.
Saskaņā ar Zviedrijas likumiem, oficiāli viņš šajā noziegumā nav pat apsūdzēts, taču Zviedrijas varas iestādes vēlas viņu nopratināt klātienē, nepieņemot piedāvājumu saņemt liecības no Lielbritānijas. Šāda vienošanās starp zviedru prokuroriem un Ekvadoras diplomātiem panākta tikai šī gada janvārī.
Baidoties no tā, ka Zviedrija varētu viņu izraidīt uz ASV, Asanžs 2012. gada vasarā lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Tehniski viņš vēstniecību brīvi varētu pamest jebkurā brīdī, taču tad tiktu pārkāpts Zviedrijas izdotais starptautiskais aresta orderis un Asanžs tiktu arestēts.
Asanžs ir iesniedzis sūdzību pret Zviedriju un Lielbritāniju arī ANO darba grupai par patvaļīgu aizturēšanu, apgalvojot, ka viņa uzturēšanās Ekvadoras vēstniecībā var tikt pielīdzināta nelikumīgai aizturēšanai. Sūdzībā norādīts, ka izdotais aresta orderis ir liedzis iespēju viņam saņemt visus Ekvadoras piedāvātos patvēruma labumus un pabalstus. Šai darba grupai rīt ir jāsniedz savs atzinums Asanža lietā.
Kā ceturtdien, 4.februārī, paziņojis pats "Wikileaks" dibinātājs, gadījumā, ja ANO izmeklētāji viņa sūdzību noraidīs, viņš vēstniecību pametīs un pieņems apcietināšanu, jo neesot nekādu vērā ņemamu iespēju turpmākām apelācijām. Savukārt, ja viņa sūdzība tiks apmierināta, viņš sagaidot nekavējošu pases atgūšanu un turpmāku apcietināšanas mēģinājumu izbeigšanu.
Līdzīgi kā daudzām citām starptautiskām institūcijām, arī ANO darba grupas lēmumiem gan nav likumīgi saistoša spēka, taču pozitīvs atzinums varētu kalpot par ievērojamu instrumentu, izdarot spiedienu uz Zviedrijas un Lielbritānijas valdībām, liekot tām atļaut Ekvadoras vēstniecības pamešanu.
Šāds spriedums varētu kalpot arī par pamudinājumu turpmākām prasībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ja atzinums Asanžam būs negatīvs, viņš, visticamāk, tiks arestēts un izdots nopratināšanai Zviedrijā. Vismaz Londonas policija ir paziņojusi, ka pieliks visas pūles, lai Asanžs tiktu arestēts.
Amerikas Savienoto Valstu iepriekšējās izmeklēšanas zvērinātie joprojām turpina izmeklēt lietu gan par diplomātiskās sarakstes, gan tā dēvētās Afganistānas kara dienasgrāmatas nopludināšanas faktu.
Raidsabiedrība BBC vēsta, ka ANO darba grupa ir pieņēmusi lēmumu Džuliena Asānža lietā, atzīstot, ka viņa uzturēšanās Ekvadoras vēstniecībā ir uzskatāma par patvaļīgu aizturēšanu. Asanža aresta orderis gan joprojām ir spēkā, un britu ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka tai joprojām ir pienākums izraidīt Asanžu uz Zviedriju.
