Par noziegumiem pret cilvēki atbildīgi varētu būt simtiem Ziemeļkorejas amatpersonu, paziņojusi ANO Cilvēktiesību padomes Komisija izmeklēšanai par Ziemeļkoreju. Un apsūdzību saraksts ir garš - iznīcināšana, slepkavošana, paverdzināšana, spīdzināšana, ieslodzīšana, izvarošana, piespiedu aborti un cita seksuāla vardarbība, vajāšana uz politisku, reliģisku, rases vai dzimuma pamata, iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, cilvēku piespiedu pazušana un ilgstoša bada apzināta izraisīšana.
Ziemeļkorejieši izcietuši „vārdos neizsakāmu nežēlību”, un cilvēktiesību pārkāpumi, kas daudzos gadījumos klasificējami kā noziegumi pret cilvēci, ir „svarīga komponente [komunistiskās valsts] politiskajā sistēmā”, norādīts ziņojumā.
Komisijas vadītājs Maikls Kirbijs norādīja, ka vēstulē janvārī Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam viņu brīdināja, ka Kims personīgi var būt atbildīgs par noziegumiem, ko izdarījusi viņa vadītā valsts iekārta.
„Mūsu ziņojumā ir citēta liecība, kurā stāstīts par ieslodzījuma nometnēm, par badu. Par bērniem, ka piedzimt izvārguši un paliek izvārguši, un kam vēl daudzus gadus būs briesmīga ietekme uz sabiedrības veselību šajā Korejas pussalas daļā. Par nolaupīšanām, par publiskiem nāvessodiem un to, kā daudzi cilvēki vienkārši pazūd,” stāsta Kirbijs.
Kaut gan liecības par Ziemeļkorejas komunistiskā režīma brutalitāti nav jaunums, šī ir „pirmā reize, kad Apvienotās Nācijas kā institūcija atzinusi, ka pret Ziemeļkorejas iedzīvotājiem tiek pastrādāt noziegumi pret cilvēci.” Uz to raidsabiedrībai BBC norādīja cilvēktiesību advokāts Džareds Gensers (Jared Gensers).
Komisija pēc mēneša ziņojumu oficiāli stādīs priekšā ANO Cilvēktiesību padomei, kurai tad būs jālemj, kā rīkoties. Starp rekomendācijām ir Ziemeļkorejas iesūdzēšana Starptautiskajā krimināltiesā vai īpaša tribunāla izveidošana, līdzīgi, kā, piemēram, Sjerraleones gadījumā. Vai starptautiskā sabiedrība būs gatava un spējīga rīkoties, ir cits jautājums.
Ziemeļkoreja atteicās sadarboties ar šo izmeklēšanu, apgalvojot , ka tās izmantotos pierādījumus ir „safabricējuši” šai valstij „naidīgi spēki”. Savukārt Ziemeļkorejas galvenā sabiedrotā Ķīna, ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, stingri iebilst Ziemeļkorejas līderu tiesāšanai Starptautiskajā krimināltiesā. Pekina šodien paziņoja, ka tas „nepalīdzētu atrisināt cilvēktiesību situāciju”, uzstājot, ka pareizā atbilde būtu „konstruktīvs dialogs”.
