„Šodien viņi ir daži simti, taču, ja seperātisti turpinās savas aktivitātes, bēgļu skaits var pieaugt,” sacīja Parubijs. „Ukraina ir gatava nodrošināt bēgļu aizsardzību (..) Mēs esam spēruši konkrētus soļus, lai var sagaidīt šos bēgļus un izmitināt viņus vislabākajos apstākļos.”
Kopumā gandrīz 560 cilvēku ir pametuši Krimu. Trešdien vien Melnās jūras pussalu pameta 158 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija etniskās tatāru minoritātes pārstāvji.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
