NATO vadīto Starptautisko stabilizācijas spēku aviācijas atbalsts jau vairāk nekā 10 gadus ir spēlējis lielu lomu, sniedzot atbalstu afgāņu spēkiem cīņā pret talibu kaujiniekiem. Tā kā pašu afgāņu gaisa spēki ir ļoti vāji, katru dienu valstī vairākas reizes starptautisko spēku aviācija tiek lūgta dot triecienus iespējamiem kaujinieku perēkļiem. Taču šādam atbalstam ir arī nopietni blakus efekti. Bieži vien tiek saņemtas ziņas par bojā gājušiem civiliedzīvotājiem un, kā norāda britu raidsabiedrība BBC, šāds iznākums nereti liek vietējiem iedzīvotājiem nostāties nemiernieku pusē.
ANO ziņojums pagājušajā gadā atklāja, ka 2010. un 2011. gadā galvenokārt ASV spēku uzlidojumos bojā gājušo bērnu skaits ir dubultojies un iemesls tam bieži vien ir piesardzības pasākumu trūkums un nepiemērota spēka lietošana. NATO vadītie stabilizācijas spēki šādus apgalvojumus gan nosauca par kategoriski nepamatotiem un nepatiesiem.
Pēc tam, kad sestdien nakts reida laikā kārtējo reizi gāja bojā 10 civiliedzīvotāji, galvenokārt sievietes un bērni, Afganistānas prezidents Hamids Karzajs paziņojis, ka vairs nepieļaus, ka šādos ārvalstu spēku triecienos dzīvību zaudē bērni. Par to viņš paziņojis īpašā uzrunā Afganistānas Nacionālajā militārajā akadēmijā:
"Es svētdien izdošu dekrētu par to, ka afgāņu drošības spēkiem nekādos apstākļos nebūs tiesību pieprasīt ārzemju lidmašīnām veikt uzbrukumus pret mūsu mājām un mūsu ciemiem."
Kā paziņojis Hamids Karzajs, viņš ir pateicīgs par starptautisko spēku līdz šim sniegto atbalstu, taču tas vairs nav vajadzīgs, paužot prieku par to, ka līdz nākamā gada beigām NATO spēkus plānots no valsts izvest. Prezidents atgādinājis, ka jau tagad apmācītie afgāņu drošības spēki vada aptuveni 90% drošības operāciju.Lai arī šis esot visai izaicinošs laiks, Afganistāna ir apņēmības pilna pierādīt visai pasaulei, ka tā pati ir spējīga rūpēties par savu drošību. Kā uzsvēris Karzajs, Afganistāna nepieder ne Savienotajām valstīm, ne Pakistānai, ne Vācijai vai Francijai.
Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Afganistānas prezidents apņēmies arī citā veidā spodrināt savas valsts vārdu. Nesen publicētā ANO ziņojumā norādīts, ka bieži vien aizturētās personas nopratināšanu laikā tiek spīdzinātas. Lai novērstu šādus gadījumus, Karzajs uzdevis turpmāk nodrošināt izlūkošanas aģentūras un izmeklētājus ar augstajām tehnoloģijām, kā arī veikt nopratināšanu videoierakstus. Savukārt ģenerālprokuroram uzdots izsekot un sodīt visus spīdzināšanā aizdomās turamos, kā arī pieprasīts, lai ieslodzītajiem tiktu nodrošināta pienācīga aizstāvība. Pēc prezidenta vārdiem, šādi piesardzības pasākumi ļaus izvairīties no turpmākiem apgalvojumiem un apsūdzībām par iespējamo cietumnieku spīdzināšanu.
NATO stabilizācijas spēki pagaidām Hamida Karzaja paziņojumus nav oficiāli komentējuši.
