Britu militārais eksperts: Ukraiņiem maz izredžu atgūt Krimu, jāliek uzsvars uz pievienošanos NATO

Rietumi pārmērīgi optimistiski uzskatīja, ka Ukrainas spēku pretuzbrukums rezultēsies ar tūlītēju Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu. Taču, ņemot vērā, ka Krievijas karaspēks guvis zināmus panākumus kaujas laukā un apturējis ukraiņu pretuzbrukumu, Ukraina, visticamāk, būs spiesta atteikties no sava mērķa atbrīvot Donbasu un Krimu, sarunā ar Lietuvas sabiedrisko mediju LRT spriež Portsmutas Universitātes Lielbritānijā militārās vēstures pasniedzējs Frenks Ledvidžs. Pēc viņa domām, Ukrainai šobrīd jāliek uzsvars uz centieniem pievienoties NATO, kas būtu liela stratēģiska uzvara.

Ledvidžs ir jurists, bijušais britu militārās izlūkošanas virsnieks, kurš dienējis Irākā un Balkānos, vairāku grāmatu par karadarbību, kara teoriju un vēsturi autors. Vairākkārt arī apmeklējis Ukrainu.

"Ukraiņiem ir jāsaprot, ka mēs nepalīdzēsim viņiem atgūt Krimu. Tas netiks pateikts publiski – tikai privāti. Un es domāju, ka tas jau ir izdarīts," teica Ledvidžs. 

Eksperts arī piebilda, ka šo teritoriju atdošana apmaiņā pret dalību NATO būtu stratēģiska uzvara Ukrainai.

"Es nedomāju, ka paši ukraiņi obligāti cerēja atbrīvot Berdjansku, Mariupoli vai Melitopoli. Viņu minimālie mērķi bija sasniegt vismaz Tokmaku, virzīties tālāk uz austrumiem Zaporižjas apgabalā un, iespējams, atgūt Bahmutu. Tie ir diezgan ierobežoti mērķi," vērtēja Ledvidžs.

Tāpat eksperts sacīja, ka liela daļa Rietumu militāro ekspertu un militārpersonu, lai arī nav pieredzējuši tik intensīvu karadarbību kā to, kas šobrīd notiek Ukrainā, uzsvēruši, ka bez pārsvara gaisa uzbrukumos, bez ļoti labi koordinētām darbībām kaujas laukā, labi apmācīta karaspēka un liela skaitliskā pārsvara izlauzties cauri labi sagatavotai aizsardzībai ir ārkārtīgi grūti. 

Krievijas armija turklāt nepārtraukti mācās, uzsvēra Ledvidžs.

Sākot ar Pirmo pasaules karu un beidzot ar Otro pasaules karu, Ziemas karu Somijā, pat Afganistānas karu, Čečenijas kariem – tos visus Krievijas spēki sāka briesmīgi, pat būtībā tika uzvarēti kaujas laukā. Taču stratēģiski viņi netika sakauti. Viņi mācījās toreiz tāpat, kā viņi mācās šobrīd.

Ledvidžs arī norādīja, ka, papildus tam, ka krievi ir mācījušies, viņi, tāpat kā ukraiņi, maina savu militāro aprīkojumu, varbūt pat efektīvāk nekā ukraiņi – vienkārši tāpēc, ka viņiem tā ir vairāk nekā Ukrainai.

Atsaucoties uz Rietumu augstāko amatpersonu teikto, Ledvidžs arī prognozēja, ka, visticamāk, šoziem nav gaidāms būtisks Ukrainas spēku izrāviens un kara turpmāko gaitu būtiski ietekmēs gan politiskā situācija Krievijā, gan arī ASV.

Turklāt – ja vien nenotiks kas negaidīts, ukraiņiem neizdosies atgūt Donbasu un arī Krimu, vērtēja Ledvidžs.  

Negaidīts notikumu pavērsiens varētu būt Krievijas diktatora Vladimira Putina nāve, tur pastāvošā režīma krišana, alternatīvas un liberālas valsts vadības nākšana pie varas.

Taču, pat ja varu Krievijā pārņemtu, piemēram, Kremļa redzamākais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, viņš Ukrainai neatdos Krimu, jo ir stingri pārliecināts, ka tā pieder Krievijai, spriež britu eksperts.

Levidžs ir pārliecināts, ka Krievijai ir maz izredžu paplašināt agresiju ārpus Ukrainas, jo NATO rīcībā ir pietiekami spēki, lai atturētu Krieviju.

Sevišķi liels ieguvums ir Somijas pievienošanās NATO, jo, pēc eksperta domām, Somijas armija var sniegt lielāku ieguvumu Baltijas aizsardzībā, nekā to spētu Lielbritānijas vai Francijas spēki. Tāpat jāņem vērā arī Polijas armijas attīstība.

"Visas šīs valstis kopā vai pašas, manuprāt, varētu sakaut iespējamo Krievijas armiju. Bet ar Lielbritānijas, Francijas un ASV palīdzību, esmu pārliecināts, ka tās sakautu krievus, pat šīs desmitgades otrā pusē. Tas būtu ievērojams atturošs spēks pret atjaunoto Krievijas armiju," secina Ledvidžs.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti