Zelenskis: Krievija, visticamāk, centusies uzbrukt Hmeļnickas atomelektrostacijai
Krievijas karaspēks naktī uz 25. oktobri jeb naktī uz trešdienu ceturto dienu pēc kārtas šonedēļ uzbruka Hmeļnickas apgabalam Ukrainas rietumos. Lai gan Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca ienākošos bezpilota lidaparātus, krītošās atlūzas nodarīja postījumus Slavutas pilsētā un ievainoja 20 cilvēkus, norādījis Ukrainas prezidents Zelenskis.
Viņš izteicies, ka Krievijas karaspēka mērķis, visticamāk, bija trāpīt Hmeļnickas atomelektrostacijai. Sprādziena viļņa dēļ elektrostacijas telpās tika izsisti daži logi. Enerģētikas ministrija paziņoja, ka uzbrukumā tika bojāta arī elektrolīnija. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūra paziņojumā norādīja, ka uzbrukumam nav tiešas ietekmes uz atomelektrostacijas darbību un ka sprādzieni neietekmēja objekta pieslēgumu valsts elektrotīklam.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Mariano Grosi pēc šī uzbrukuma ir paudis bažas par kodoliekārtu drošību. Viņš paziņojumā norādījis uz trauslo kodoldrošības stāvokli, brīdinot, ka uzbrukums "pasvītro ārkārtīgi nedrošo kodoldrošības situāciju Ukrainā".
Zelenskis uzsvēris, ka Krievijas trieciens atomelektrostacijas virzienā ir vēl viens atgādinājums visiem Ukrainas partneriem par to, cik svarīgi ir stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un cik bīstami tas ir, ka Krievija var apiet sankcijas. Prezidents piebilda, ka daudzas sastāvdaļas uzbrukuma bezpilota lidaparātos, ko izmanto Krievijas teroristi, un raķetēs nāk no citām valstīm, no dažādiem uzņēmumiem, tostarp Rietumu kompānijām. Tādēļ pret Krieviju vērsto sankciju efektivitāte burtiski esot aizsardzība pret terorismu.
Kijivai bažas par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem energosistēmai
Tas, ka Krievija raidījusi dronus atomelektrostacijas tuvumā liecina arī par to, ka strauji tuvojas ziema. Pagājušajā ziemā miljoniem cilvēku Ukrainā saskārās ar plašiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem un citiem traucējumiem, kad Krievija ar raķetēm un droniem uzbruka enerģētikas objektiem. Kijiva bažījas, ka šoziem varētu atkārtoties līdzīga situācija.
Zelenskis paziņoja, ka Ukraina šoziem ne tikai aizsargāsies, bet arī dos atbildes triecienus Krievijai, ja tā sāks jaunu gaisa uzlidojumu kampaņu pret Ukrainas energosistēmu.
Zemessardzes komandieris Pudāns: Krievija uzsākusi ilgi neredzētu ofensīvu frontes austrumos
Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja, ka Krievija atkal uzbrūk frontes austrumos, kas nebija novērots gandrīz visa gada garumā, un sāk vairāk pielietot tehniku.
"Mans pieņēmums līdz šim bija, ka viņi [Krievija] vairāk gatavosies aizsargāšanās operācijām, uzkrās spēkus, lai pārziemotu. Kādēļ šobrīd aktīvs uzbrukums sācies – varbūt mērķis ar uzbrukumu iegūt priekšrocības teritoriju ziņā, sasniedzot dabiskos šķēršļus un tādējādi nostabilizējoties. Vienlaikus varētu būt arī kāds politisks spiediens uz militāro vadību. (..) No tā, ko redzam šajos uzbrukumos, – tāds kvalitatīvs spēks Krievijas pusē, kas veiktu šādas operācijas, nav novērojams. Viņi vairāk sāk pielietot tehniku. Iepriekš izskatījās, ka taupīja. Viņus kavē viņu pašu nocietinājumi. Viņi bija gatavojušies aizsardzībai," sacīja Pudāns.
"Var redzēt, ka šis Krievijas pretuzbrukums austrumos ir piesaistījis spēkus, arī ukraiņi ir spiesti pielāgoties tam, pārsviest savas vienības uz austrumiem un tas, protams, arī kavē un turpmāko brīdi arī kavēs. Paredzu, ka ziemā aktivitāte, protams, līdzīgi kā iepriekšējo gadu, var samazināties laikapstākļu dēļ, kas ietekmē manevrēšanas spējas, gan vienkārši psiholoģiska ietekme uz karavīriem."
Taču kara darbība neapstāsies pilnībā, lai gan to Krievija šobrīd varētu vēlēties. Zemessardzes komandieris teic – no sarunām ar ukraiņiem top skaidrs, ka viņi ir apņēmības pilni atgūt savas valsts teritorijas.
Frontē smagas kaujas turpinās pie Avdijivkas
Tikmēr frontē turpinās smagas kaujas, tostarp pie Avdijivkas Ukrainas austrumos. Krievijas spēki trešdien guvuši panākumus ap stratēģiski svarīgo Avdijivku, kurā vēl dzīvo aptuveni 1000 cilvēku. Par to vēsta ASV domnīca "Kara studiju institūts". Pagājušajā nedēļā iebrucēju karaspēks tur ir veicis lēnu, bet stabilu virzību uz priekšu, taču ir samaksājis ļoti lielu cenu. Ukrainas armijas satelītattēli apstiprina, piemēram, to, ka Maskava no 10. līdz 20. oktobrim netālu no Avdijivkas zaudēja vairāk nekā 109 militāros transportlīdzekļus.
Joprojām turpinās arī operācijas Dņepras upes austrumu krastā, kur, kā izskatās, Ukraina veic plašākas operācijas, nekā ierasts. Tomēr joprojām oficiālas informācijas par panākumiem, mērķiem vai virzību no turienes nav.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
