Pagājušajā sestdienā Krievija veica kārtējo slepkavniecisko uzbrukumu vienai no Ukrainas pilsētām. Šoreiz tā bija Černihiva, apgabala centrs nepilnus 130 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kijivas un apmēram 70 kilometru attālumā no Krievijas robežas. "Iskander" tipa ballistiskā raķete trāpīja teātra ēkai pilsētas centrā brīdī, kad tās tuvumā bija daudz cilvēku; ļaudis atgriezās no pareizticīgās baznīcas svētku – Kristus Apskaidrošanas dienas – dievkalpojuma. Rezultātā septiņi cilvēki, tai skaitā sešus gadus veca meitene, tika nogalināti, apmēram 120 ievainoti.
Jau drīz pēc šī kārtējā agresorvalsts terora uzbrukuma Ukrainas sociālajos tīklos parādījās viedokļi, ka šoreiz to izprovocējusi Ukrainas dronu ražotāju un armijas brīvprātīgo palīgu neapdomība,
minētajā teātra ēkā sarīkojot dronu ražošanai veltītu saietu, pie tam iepriekš izziņojot norises laiku un pilsētu, precīzu norises vietu gan darot zināmu tikai pasākuma dalībniekiem dažas stundas pirms tā sākuma.
Tomēr Krievijas puse acīmredzot ieguvusi informāciju par šo pasākumu vai nu no kāda slepena ziņotāja, vai pārtverot telefona sakarus. Agresorvalsts oficiālā ziņu aģentūra "RIA Novosti" ziņojusi par sekmīgu triecienu militāram saietam un pat pārpublicējusi tā dalībniekiem izsūtītā ielūguma paraugu. Dalībnieki gan paspējuši savlaicīgi doties uz patvertni, un neviens no viņiem nav cietis, – trieciens izrādījies liktenīgs tikai mierīgajiem iedzīvotājiem. Notikušais jau atkal aktualizējis jautājumu par Krievijas spiegu tīkla apmēriem un iespējām Ukrainas teritorijā.
"Ukrainā, mēs zinām, ka līdz 2014. gadam Aizsardzības ministrijā bija Krievijas pilsoņi, kas to vadīja, un Krievija jau tad vērpa šo aģentu tīklu un diezgan pamatīgi. Tas Ukrainai nospēlēja par sliktu, jau sākoties visām aktīvajām fāzēm 2014. gadā, kad viss, kas Ukrainas ģenerālštābā tika plānots, bija zināms krieviem. Informācija bija jāslēpj, uzticamības nebija.
Tas ir pamatīgas saknes iedzinis Ukrainā. Viņi tagad mēģina ar to cīnīties ar dažādām metodēm, bet pilnīgi skaidrs, ka visu šo aģentu tīklu iznīcināt praktiski nav iespējams," vērtēja Slaidiņš.
Viņš atzina, ka nauda kalpo par iemeslu, kādēļ daudzi cilvēki ir gatavi iet uz visu, tostarp savas valsts nodevību, un tā notiek arī Ukrainā.
"No Ukrainas puses rīkot militāro dronu izstādi [šajā pilsētā] īstenībā bija kosmisks stulbuma līmenis, to nedrīkstēja darīt tik tuvu. Turklāt Krievija šo raķeti palaida, lai būtu pēc iespējas mazāks reakcijas laiks – pulksten 11.20 atskanēja gaisa trauksme, un pēc nepilnām deviņām, astoņām minūtēm bija trieciens. Turklāt trieciens bija nevis no ballistiskās raķetes, bet no spārnotās, kas sprāga virs laukuma, nevis ietriecoties zemē, lai pēc iespējas nodarītu lielākus zaudējumus," skaidroja Slaidiņš.
Majors vērtēja, ka tas bija informatora nodots ziņojums, ka tur būs liels cilvēku pūlis, lai raķete nodarītu pēc iespējas lielākus zaudējumus.
"Gandrīz droši tā ir Krievijas aģentūra, kura tur strādā vai ir iefiltrējusies, vai kāds attālināti to [informāciju] ir pārķēris. Ar to ir jārēķinās, to mēs redzēsim ne reizi vien. Šis [notikums] aizmirsīsies, nāks nākamais, tikai kopā tas viss vāksies, visi noziegumi, kas izdarīti," atzina Slaidiņš.
"Mēs redzam sociālajos tīklos, ka Ukrainas drošības dienests katru dienu atskaitās par kāda, es negribētu teikt aģenta vai spiega, bet atbalstītāja arestēšanu, kurš dažāda veida sociālajos tīklos ir ziņojis, ko redzējis, kādas baumas dzirdējis, kur ko darīs.
Šī informācija ir daudz un dažāda, un mēs redzam, piemēram, Kramatorskas gadījumā, ka picērija, kurā ēd picu militāras personas, Krievijas skatu punktā kļūst par militāru mērķi, kas, protams, ir absurda situācija, jo tad jau par militāru mērķi kļūst pilnīgi jebkas," norādīja Kuzmins.
Viņaprāt, šajā konkrētajā gadījumā Černihivā būtiska ir vēl kāda detaļa – Krievijas izlūkošana principiāli balstās uz cilvēkresursiem, atbalstītājiem, ziņotājiem, baumotājiem un neapdomīgiem sociālo tīklu lietotājiem.
"Tas, ko mēs redzējām gan Kramatorskā, gan Zaporižjā, – tika bombardētas viesnīcas, kurās atradās ārzemju žurnālisti. Šie žurnālisti tur ierakstīja gan savas reportāžas, gan vienkārši bildējās, norādot, ka viņi tur atrodas, intervē bruņoto spēku virsniekus. Krievija to redz sociālajos tīklos, pārjautā vietējiem atbalstītājiem, vai tiešām tur ir virsnieks, un tad viņu galvā tas kļūst par leģitīmu mērķi. Tas parāda to, ka īstenībā citu efektīvu izlūkošanas līdzekļu Krievijas bruņoto spēku rīcībā nav," vērtēja Kuzmins.
Viņš uzsvēra, ka mums jābūt reāliem, Ukraina ir milzīga valsts, kurā dzīvo daudz un dažādi cilvēki, tostarp tādi, kas atbalsta tā saucamās krievu pasaules ienākšanu.
"Ļoti daudzi ir arī tādi, kas ir gatavi aktīvi kaut ko darīt, lai šī krievu pasaule Ukrainā ienāktu. Ukraiņi ar to cīnās, bet diemžēl tam ir arī otra puse, un šādi triecieni, ja ukraiņi paši, viņu bruņotie spēki un civiliedzīvotāji, dos šādas iespējas, tiks veikti ar civiliedzīvotāju upuriem," atzina Kuzmins.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
