EP vēlēšanas Slovākijā noslēgs vēlēšanu maratonu, kas sākās pērn septembrī ar nacionālā likumdevēja vēlēšanām un turpinājās ar prezidenta vēlēšanām šogad aprīlī. Maija vidū, kad Latvijas Radio apmeklēja Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu, par gaidāmajām vēlēšanām liecināja tikai dažviet izlīmētie plakāti ar EP deputātu kandidātiem.

Nemanāmā priekšvēlēšanu kampaņa varētu būt saistīta ar to, ka Slovākijas iedzīvotāji ir noguruši no biežajām vēlēšanām, skaidroja politologs Aleksandrs Duleba: "Kampaņa norisinās galvenokārt sociālajos medijos, tāpēc tā nav tik pamanāma ielās. Taču notiek deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem. Domāju, ka kampaņa kļūs intensīvāka, tuvojoties vēlēšanām."

Slovākijas fenomens

Nesen publicētā Eirobarometra aptaujā 43% respondentu Slovākijā atbildēja, ka viņiem ir interese balsot EP vēlēšanās. Tomēr vēsturiski Slovākijas pilsoņi ir bijuši vieni no kūtrākajiem balsotājiem EP vēlēšanās. 2019. gadā uz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja tikai 22,7% balsstiesīgo Slovākijas iedzīvotāju.

Duleba norādīja, ka zemā vēlētāju aktivitāte tieši EP vēlēšanās ir Slovākijas fenomens.

"Pie mums ir diezgan augsta vēlētāju aktivitāte nacionālā mēroga vēlēšanās, piemēram, parlamenta vēlēšanās un prezidenta vēlēšanās.

Vairāk nekā 60% nobalsoja nesen notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Redzēsim, kā būs šajās EP vēlēšanās. Bet es sagaidu lielāku mobilizāciju no opozīcijas partijām, lai nepieļautu premjerministra Roberta Fico uzvaru trešajās vēlēšanās pēc kārtas. Fico partija "SMER" uzvarēja parlamenta vēlēšanās, bet viņa tuvs sabiedrotais Peters Pellegrīni uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Tātad opozīcijas partiju galvenais motīvs šajās vēlēšanās būs darīt visu, lai Roberts Fico neizcīnītu trešo uzvaru," teica Duleba.

Latvijas Radio Slovākijā viesojās dažas dienas pirms atentāta mēģinājuma pret Fico, kurš guva dzīvībai bīstamus ievainojumus. Pēc tam notikušā telefonsarunā Duleba prognozēja, ka uzbrukums Fico EP vēlēšanās varētu mobilizēt valdošo partiju atbalstītājus un arī daļu no aptuveni 30% balsstiesīgo, kuriem nav noteiktu politisko simpātiju.

Svarīga ir ekonomika un drošība

Iepriekš minētajā Eirobarometra aptaujā ES dalībvalstu iedzīvotājiem arī prasīja, kādi jautājumi viņiem ir svarīgi pirms EP vēlēšanām. Slovākijas iedzīvotāju prioritāšu augšgalā bija ekonomika un jaunas darbavietas, ES drošība un aizsardzība, bloka nākotne, kā arī ES lauksaimniecības politika. Tikmēr demokrātija un likuma vara, kuru vājināšanā ir vainota Fico valdība, vairumam slovāku nešķita tik būtiska.

Arī angliski rakstošā medija "The Slovak Spectator" galvenais redaktors Peters Dlhopolecs intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Slovākijas iedzīvotājiem visvairāk rūp ekonomiskā situācija un drošība:

"Daudziem iedzīvotājiem šķiet, ka dzīves līmenis Slovākijā ir pasliktinājies kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Tāpēc viņi sagaida, ka Eiropas Savienība to kaut kā atrisinās.

Vēl es teiktu, ka viņi vienkārši vēlas drošu un mierīgu Eiropu, tāpēc viņi sagaida, ka Brisele darīs visu, lai Eiropā būtu miers un drošība."

Partijas runā par mieru un ES lielo nozīmi

Eksperti uzskaitīja jautājumus, par kuriem savās priekšvēlēšanu kampaņās visvairāk runā politiskās partijas.

Žurnālists Dlhopolecs pastāstīja, ka valdošā partija "SMER" savos priekšvēlēšanu plakātos izceļ vārdu "miers", tādējādi uzsverot Slovākijas pašreizējās valdības it kā neitrālo pozīciju Krievijas uzsāktajā pilna mēroga karā Ukrainu. "SMER" arī apsūdzot Eiropas Savienību par iejaukšanos Slovākijas iekšējās lietās.

Opozīcijas partijas uzsverot dalības ES lielo nozīmi, sacīja Dlhopolecs. "Viņi saka, ka vēlas Slovākijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, ka viņi nevēlas pieļaut Slovākijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Bet ir arī partijas, kuras saka, ka tās vēlas, lai Slovākija būtu daļa no Eiropas Savienības, taču tās nevēlas piešķirt Briselei pārāk plašas pilnvaras. Bet ir arī galēji labējā partija "Republika", kuras līderi ir paziņojuši, ka vēlas apturēt visu to bezjēdzību, kas nāk no Briseles. Mēs nezinām, ko viņi ar to domā, taču tāds ir viņu lozungs," pastāstīja žurnālists.

Savukārt politologs Duleba sacīja, ka pirms vēlēšanām politiķi daudz runā par nepieciešamību pārskatīt kvalificētā balsojuma kārtību ES Padomē un iespēju dalībvalstīm biežāk izmantot veto tiesības, lemjot par bloka kopējo politiku.

Par ko balsos jaunieši?

Latvijas Radio vēlējās uzzināt arī Slovākijas jauniešu viedokli par gaidāmajām EP vēlēšanām, jo ES ir uzsvērusi, ka ir svarīgi palielināt jauniešu līdzdalību bloka politisko lēmumu pieņemšanā.

Tikāmies ar Ļubomiru Garašeku un Marko Nemecu, kuri pārstāv Slovākiju programmā "ES jaunatnes dialogs". Programmas mērķis ir veicināt jauniešu interesi par ES un veidot dialogu starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem.

Uz jautājumu, kā viņi cenšas pārliecināt savus vienaudžus, kāpēc ir svarīgi balsot EP vēlēšanās, Marko atbildēja, ka viņam nav grūti atrast argumentus.

"Ja neaiziesi uz vēlēšanām, tad tavā vietā izlems citi. Tas ir tik vienkārši. Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Slovākijā bija zemākā vēlētāju aktivitāte visā Eiropas Savienībā, šķiet, ka nobalsoja tikai 22% balsstiesīgo. Bet jauniešu aktivitāte bija vēl zemāka – 14%. Tas ir patiešām briesmīgi.

Tāpēc atsevišķiem politiķiem pietiek saņemt dažus tūkstošus balsu un viņi nākamos piecus gadus var strādāt Eiropa Parlamentā, pārstāvot mūs, jauniešus, un visus Slovākijas pilsoņus.

Vēlreiz – ja neiešu balsot, tad citi izlems manā vietā, un viņš vai viņa nobalsos par kādu, kurš nepārstāv man tuvas idejas. Kādēļ gan to nemainīt?"

Abi puiši zina, par ko viņi balsos EP vēlēšanās. Atbildēja Ļubomirs: "Mēs balsosim par demokrātiski un eiropeiski noskaņotiem kandidātiem, kuri saprot un novērtē to, kāpēc mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuri nemēģina izplatīt maldus un dezinformāciju par Eiropas Savienību un mūsu valsts dalību tajā."

Prognozē sīvu cīņu

Eksperti prognozē, ka šoreiz Slovākijas pilsoņu aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt aptuveni 30%, kas joprojām nebūs ļoti augsts rādītājs, salīdzinot ar citām valstīm.

Dlhopolecs sacīja, ka viens no iemesliem zemajai aktivitāte EP vēlēšanās ir informācijas trūkums par to, ko Slovākijas deputāti dara Briselē.

"Varbūt var vainot medijus par to, ka tie nestāsta, kas notiek Eiropas Savienībā, ko Slovākijas deputāti ir paveikuši Eiropas Parlamentā. Pēdējos piecos gados arī es neesmu neko daudz dzirdējis par mūsu Eiropas Parlamenta locekļu darbu.

Protams, es varētu pameklēt informāciju internetā, bet ierindas cilvēki to nedarīs. Acīmredzot, cilvēkiem nav zināšanu par Eiropas Savienību.

Man šķiet, ka skolās bērniem nemāca, kā strādā Eiropas Savienība. Cilvēki zina, ka ir Eiropas Savienība, ka ir Brisele, ka ir Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments, bet mēs nezinām, kā tas strādā. Un cilvēkiem arī nav sajūtas, ka Eiropas Savienība varētu kaut ko mainīt, ka Eiropas Savienības pieņemtajiem lēmumiem ir liela ietekme uz viņiem. Cilvēki nespēj šīs divas lietas sasaistīt, viņi joprojām domā, ka nacionālās valdības var izdarīt vairāk cilvēku labā nekā Eiropas Parlaments," domā Dlhopolecs.

Runājot par iespējamiem vēlēšanu rezultātiem, politologs Duleba prognozēja, ka būs sīva cīņa starp valdošo partiju "SMER" un lielāko opozīcijas partiju "Progresīvā Slovākija":

"Slovākijai Eiropas Parlamentā būs 15 deputātu vietas, un tās tiks sadalītas proporcionāli politiskajiem spēkiem, kuri būs saņēmuši vismaz 5% nodoto balsu. Es dodu 50 pret 50 varbūtību, ka uzvarēs "SMER" vai "Progresīvā Slovākija". Ja "Progresīvā Slovākija" spēs mobilizēt savu atbalstītājus, tad viņi var uzvarēt šīs vēlēšanas. Viņu sarakstā ir daudz gados jaunu kandidātu, un cilvēki uzticas jaunām sejām politikā. "SMER" piedāvā vecas sejas. Tāpēc "Progresīvā Slovākija" varētu uzvarēt ar nelielu pārsvaru, atstājot aiz sevis "SMER", prezidenta Pellegrīni partiju "HLAS", Kristīgo demokrātu kustību, liberālo partiju "Brīvība un solidaritāte" un bijušā premjera Igora Matoviča partiju "Slovākija"."

Duleba ar rūgtumu secināja, – Slovākija pašlaik ir ļoti sašķelta valsts un pēdējie notikumi neliecinot, ka plaisa starp dažādām sabiedrības grupām varētu samazināties.