ANO ģenerālsekretāra pārstāvis teicis, ka iesaistītajām pusēm ir jāizvairās no rīcības, kas var saasināt situāciju reģionā.
Vašingtona ir aicinājusi Pekinu ievērot atturību savā rīcībā, aicinot neizmantot pārmaiņas Taivānas vadībā kā ieganstu provokatīvām rīcībām.
Vairāku ārlietu ekspertu vērtējumā šīs mācības vairāk sūta politisku signālu.
Intervijā Singapūras medijam CNA Singapūras Nacionālās universitātes asociētais profesors Čons Džajans paudis uzskatu, ka Ķīnas iebrukums Taivānā nav ticams scenārijs.
"Skatoties uz veidu, kādā notiek pašreizējās mācības, tā patiesībā ir blokāde. Mērķis – piespiest Taivānu kādā brīdī kapitulēt. [Ķīna] vairās no eskalācijas, tāpēc arī šoreiz mācības ilgst tikai divas dienas. Es domāju, ka Ķīnas Tautas Republika un visi citi saprot, ka šobrīd eskalācija nav neviena interesēs, bet svarīgāk ir sūtīt stingrus vēstījumus," teica Džajans.
Viņš arī piebilda, ka situācija var kļūt riskanta, ja notiek kāds negadījums – turklāt tāds, kurā tiek zaudētas dzīvības. To, ka Pekinas īstenotās mācības neliecina par drīzu iebrukumu Taivānā, sarunā ar CNN pauda "Foundation for Defense of Democracies" pētnieks Kregs Singltons. Tiesa, viņš norādīja, ka šīs mācības palīdz izpludināt robežas starp mieru un karu.
Piektdien rit otrā un pēdējā Ķīnas īstenoto mācību diena. Kā norādīja Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Austrumu reģiona pavēlniecības runaspersona, bruņoto spēku vienības apgūst kopīgus uzbrukumus un teritoriju iekarošanu.
Tikmēr Taivānas krasta apsardze piektdien ziņoja, ka uz vairākām stundām četri Ķīnas kuģi ir iegājuši divu Taivānai piederošu salu "ierobežotajos" teritoriālajos ūdeņos. Tiem atbalstu sniedza vēl divi kuģi. Kopumā mācības notiek visapkārt Taivānai. Taipejas aizsardzības ministrija vakar paziņoja, ka Ķīnas bruņoto spēku vienības bija pietuvojušās 44 km attālumā no Taivānas. Vēstīts, ka šodien netālu no Taivānas austrumu piekrastes bija Ķīnas iznīcinātāju pārlidojums.
Pekina savā retorikā ir ļoti asa. Piektdien Ķīnas Aizsardzības ministrijas runaspersona Vu Cjans attaisnoja mācību rīkošanu ar to, ka tikko amatā stājušais Taivānas līderis Lai Cjinde jeb Viljams Lai apšauba tā dēvēto vienas Ķīnas principu un ka iedzīvotāji Taivānā tiek pakļauti briesmām un kara draudiem.
Cjans arī norādīja, ka Pekina ir gatava spert tālākus soļus, lai nepieļautu mēģinājumus pasludināt faktisku Taivānas neatkarību.
Ķīnas aizsardzības ministrijā arī norādīja, ka Pekina ir gatava spert tālākus soļus, lai reaģētu uz tās ieskatā iespējamu rīcību – Taivānas neatkarības pasludināšanu. Sarunā ar Ķīnas valsts mediju grupu Ķīnas Tautas atbrīvošanas aizsardzības universitātes asociētais profesors Žangs Či pat izcēla, ka Ķīnas veiktā mācību norise uz ziemeļiem no Taivānas kalpo par tiešu brīdinājumu Taivānā pie varas esošajai Demokrātiski progresīvajai partijai.
Taipeja nosoda mācību norisi un aicinājusi Pekinu apturēt tās neracionālo rīcību.
"Es atradīšos frontes līnijā kopā ar visiem brāļiem un māsām no armijas, lai kopīgi aizsargātu valsts mieru. Šobrīd starptautiskā sabiedrība pievērš daudz uzmanības demokrātiskajai Taivānai. Saskaroties ar ārējiem izaicinājumiem un draudiem, mēs turpināsim aizsargāt demokrātijas vērtības, veicināsim reģionālo mieru un stabilitāti," apmeklējot armijas bāzi un tieši nepiesaucot Ķīnas īstenotās mācības, situāciju raksturojis salas līderis Viljams Lai.
