ANO ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

ANO cilvēktiesību monitoringa misijas vadība piektdien Kijivā nāca klajā ar jaunāko ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu Ukrainā un attieksmi pret karagūstekņiem. ANO monitoringa misijas vadītāja Matilde Bognere ieskicēja gan kopējo situāciju cilvēktiesību aizsardzības jomā pēdējo sešu mēnešu laikā Ukrainā, gan arī informēja par iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz karagūstekņiem.

Krievijas sāktais karš nonāvējis tūkstošiem civiliedzīvotāju

Runājot par kopējo situāciju, Bognere atzīmēja milzīgos civilliedzīvotāju upurus Ukrainā. ANO misija šobrīd dokumentējusi informāciju vairāk nekā 8000 civiliedzīvotāju nāvi, kā arī 14 000 ievainoto.

Turklāt jāņem vērā, ka patiesā situācija varētu būt daudz, daudz ļaunāka, jo šeit ir runa tikai par nelielu, dokumentāli apstiprināto daļu. Reģistrētie civiliedzīvotāju upuri galvenokārt bijuši Krievijas raķešu uzbrukumos, gājuši bojā mīnu sprādzienos vai citādi šī kara rezultātā.

Krievijas spēku okupētajā Ukrainas teritorijā ANO monitoringa misija dokumentējusi gan nāvessodu izpildi, gan vēršanos pret civiliedzīvotājiem, ko veikuši Krievijas bruņotie spēki.

"Kopš pagājušā gada 24. februāra mēs esam dokumentējuši 621 lietu par Krievijas militārpersonu īstenotu civiliedzīvotāju nolaupīšanu un prettiesisku aizturēšanu. Starp tiem 127, kurus mēs intervējām pēc viņu atbrīvošanas, 90% no viņiem ziņoja, ka Krievijas drošības dienestu darbinieki viņus spīdzinājuši un slikti izturējušies pret viņiem aizturēšanas vietās," stāsta Bognere.

"Dažos gadījumos notikusi arī seksuāla vardarbība. Pieci no šiem civilliedzīvotājiem bija zēni vecumā no 14 un 17, kuri tika nolaupīti un pakļauti spīdzināšanai."

Ukrainai pārmet cilvēktiesību pārkāpumus pret kolaborantiem

ANO pārstāvji Ukrainā informē ne tikai par Krievijas okupantu īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, bet uzskaitījuši arī līdzīgus pārkāpumus pret civiliedzīvotājiem, ko īstenojuši Ukrainas varas pārstāvji.

"Kopš pagājušā gada 24. februāra mēs esam dokumentējuši 91 lietu par nolaupīšanu un prettiesisku aizturēšanu, ko veikuši Ukrainas drošības dienesti. No 73 mūsu intervētajiem 53% liecinājuši par Ukrainas bruņoto spēku un tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvju veiktu  spīdzināšanu un sliktu izturēšanos," vēsta Bognere.

No viņas teiktā varēja saprast, ka Ukrainas varasiestāžu vēršanas pret civilliedzīvotājiem varētu būt saistīta ar cīņu pret kolaborantiem – cilvēkiem, kas sadarbojas ar iebrucējiem.

Bognere norādīja, ka spīdzināšanas un slepkavības ir nepieņemamas un arī šāda vēršanās pret kolaborantiem neatbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tādēļ visi vainīgie ir jāsauc pie atbildības.

Karagūstekņi vēstījuši par spīdzināšanu

Kopumā ANO misija arī dokumentējusi arī vairāk nekā 130 seksuālās vardarbības gadījumu, kas pārsvarā īstenoti no Krievijas pārstāvju puses. Tas bijis 109 gadījumos, bet ANO misijas ieskatā 24 gadījumos šādu vardarbību veikuši Ukrainas varasiestāžu pārstāvji.

Bognere informēja, ka misijas pārstāvji uzklausījuši vairāk nekā 400 karagūstekņu, ap 200 katrā pusē.

ANO misijas pārstāve pauda lielas bažas par to, kā abas puses izturējušās pret karagūstekņiem.

Gandrīz puse no ANO misijas pārstāvju nointervētajiem Krievijas armijas karagūstekņiem, kas bijuši gūstā pie ukraiņiem, esot stāstījuši par spīdzināšanu vai sliktu apiešanos.

Līdzīga aina iezīmējusies, intervējot ukraiņus, kas bijuši Krievijas armijas gūstā. Lielākā daļa tikuši spīdzināti vai pret viņiem slikti izturējās.

Viņi liecinājuši, ka tikuši dažādi mocīti un sisti, spīdzināti ar elektrību, šauti un durti, lai piemēram, iegūtu kādu militāru informāciju. Tāpat misija dokumentējusi 15 ukraiņu karagūstekņu noslepkavošanu, no tiem 11 cilvēkus nogalinājuši Krievijas grupējuma "Vagner" algotņi.

Ukrainas tiesībsargs Dmitro Lubiņecs noraidījis ANO pārmetumus par nežēlīgu izturēšanos pret krievu karagūstekņiem. Viņš uzsvēris, ka Ukraina ievēro Ženēvas konvencijas un citas starptautisko tiesību normas.

Lubiņecs vēsta, ka daudzkārt ticies ar Bogneri un citām ANO amatpersonām, bet šajās sarunās ne reizi nav pieminētas iespējamās problēmas Ukrainas attieksmē pret karagūstekņiem.

"Tā ir Krievija, kas noziedzīgi iebrukusi mūsu zemē, nogalina un nolaupa mūsu pilsoņus, bloķē piekļūšanu mūsu karagūstekņiem. Necilvēcīgās izturēšanās un spīdzināšanas mērogs tiek slēpts," secina Lubiņecs.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti