Ukrainas aizstāvji Bahmutas ziemeļos jau īsteno pretuzbrukuma darbības.
Krievijas spēki cenšas aplenkt Avdijivku
Bahmutā trešdien ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš gribēja morāli atbalstīt un arī apbalvot pilsētas aizstāvjus.
Savukārt ceturtdien Ukrainas prezidents apmeklēja pirms vairākiem mēnešiem no Krievijas okupācijas atbrīvoto Hersonu. Tāpat kā Bahmutā Zelenskis pateicās karavīriem par valsts un tās suverenitātes aizstāvību, kā arī pasniedza karavīriem valsts augstākos apbalvojumus.
Aktīvākās kaujas starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas armijas un "Vagner" algotņu vienībām notiek Bahmutas dienvidu un ziemeļu daļās. Krievijas spēki cenšas virzīties pilsētas centra virzienā, tomēr Ukrainas spēki tos attur.
Ukrainas sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis norāda, ka mēnešiem ilgajā cīņā par Bahmutu krievu algotņi zaudē ievērojamus spēkus un to skaits izsīkst.
Tikmēr amerikāņu analītiķi norāda, ka Krievijas armija esot ievērojami palēninājusi ofensīvu pie Bahmutas. Tā vietā okupanti koncentrē spēkus manevru īstenošanai citos virzienos.
Spēku pārvietošana, ja vien tā nav Krievijas veikta maldināšana, visticamāk, norāda, ka Krievijas spēki par prioritāti izvirzījuši operāciju intensificēšanu ap Avdijivku. Okupanti šobrīd cenšas aplenkt Avdijivku.
The tempo of #Russian operations around #Bakhmut appears to be slowing amid Western reporting that Russian forces may be attempting to launch offensives in other directions. (1/5) https://t.co/MAFuNkXAjg https://t.co/Pst6m2rvq8 pic.twitter.com/A5JIwFTbub
-- ISW (@TheStudyofWar) March 23, 2023
Ukraina īsteno pretuzbrukuma darbības
Arī ukraiņu militārais eksperts Romāns Svitans norāda, ka Krievija pie Bahmutas ir zaudējusi operatīvo iniciatīvu.
"Bahmutas rajonā mūsu karaspēks notur trīs robežas, no dienvidiem un centra piesedz šoseju, bet tur krievi netiek klāt, jo ir brīvs lauks, ko sedz mūsu artilērija. No austrumiem viņi ir atdūrušies pret upi, un arī tur ir atklāta teritorija, kuru viņi nevar brīvi šķērsot," secina Svitans.
"Pēdējo pāris dienu laikā Ukrainas karaspēks jau sācis īstenot pretuzbrukuma darbības Bahmutas ziemeļos. Atvirzām krievus uz ziemeļiem, un par aplenkumu nevarēs runāt.
Krievi jau ir zaudējuši operatīvo iniciatīvu šajā rajonā. Krievu arsenālā vairs nav tādu darbību, uz kurām mēs nevarētu atbildēt."
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iesaistījies "novājināšanas karā" un sīvās kaujas par Bahmutu demonstrē to, ka Krievija ir gatava "sūtīt cīņā vēl tūkstošiem karavīru, lai ciestu smagus upurus par minimāliem panākumiem".
Slovākija tikmēr ir nodevusi Ukrainas Bruņoto spēku rīcībā pirmos četrus savus padomju laika iznīcinātājus "MiG-29". Tā vietnē "Facebook" paziņojis Slovākijas aizsardzības ministrs. Kopumā Slovākija Ukrainai solījusi 13 šādus lidaparātus, bet Polija – četrus.
Palīdzības piegāde civiliedzīvotājiem ir bīstama
Turpinoties cīņām Doneckas apgabalā, palīdzības nogādāšana frontes tuvumā esošo pilsētu iedzīvotājiem ir ļoti sarežģīta un bīstama.
Časivjaras pilsētā, netālu no Bahmutas, ar savu dzīvību riskē vietējais brīvprātīgais Jevhens, kurš cilvēkiem piegādā ūdeni.
"Uz šejieni tiek piegādāts pietiekami daudz pārtikas, turklāt dažus pārtikas produktus var aizstāt. Kādu laiku var pārtikt no makaroniem, rīsiem vai putras. Bet aizstāt ūdeni jūs nevarat. Alternatīvas nav. Ziemā bija sniegs un ledus, bet ne tagad," stāsta Jevhens.
"Dažiem cilvēkiem ir līdz 12 kazām un četriem vai pieciem suņiem, ir arī klaiņojoši suņi. Peļķes ir izžuvušas, tāpēc dzīvniekiem arī nepieciešams ūdens."
Vaicāts, vai viņš nebaidās par savu drošību, Jevhens atbild: "Zināt, – var braukt bruņumašīnā un tikt nogalināts, vai arī var piegādāt humāno palīdzību ar velosipēdu un izdzīvot..."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.
