Ukrainas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Krievija kārtējo reizi rupji pārkāpusi visai pasaulei universālās tiesības uz brīvu kuģošanu, apzināti grauj pārtikas piegāžu drošību un nolemj badam miljoniem cilvēku.
Kremlis pārvērtis Melno jūru par riska zonu, pirmkārt, Krievijas kuģiem un kuģiem, kas dodas uz Krievijas vai okupēto teritoriju ostām. Atbildība par visiem riskiem pilnībā gulstoties uz Krievijas vadību.
Tikmēr Lielbritānijas militārais izlūkdienests norādīja, ka Krievijas izstāšanās no tā dēvētas Melnā jūras graudu iniciatīvas un Ukrainas dienvidu daļas pilsētu apšaudes liecina, ka Maskava nopietni apņēmusies īstenot ostu blokādi. Tomēr draudus agresoram varētu radīt vadāmie kuteri un krastā bāzētās pretkuģu raķetes.
Savukārt ASV amatpersonas norādīja, ka Vašingtona rūpīgi uzraudzīs Krievijas rīcību Melnajā jūrā.
"Nav legāla pamata uzbrukt civilam kuģim, kas dodas uz Ukrainas ostu pēc pārtikas,"
uzsvēra Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.
KONTEKSTS:
17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.
2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
Ukrainas graudu eksports atsākās tikai 2022. gada jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk.
