"Nu, divi gadi karam!… Mēs jau visi… Nu, jau vairs nav spēka, saprotiet!? Ir jau labi tā pie televizoru ekrāniem, dīvānos sēdēt un spriest – "tur Ukraina karo". Bet jūs pasēdiet! Mēs pusotru gadu pagrabā nosēdējām, bet tagad ausis sāp, neko vairs nevaru, jo pagrabā nosēdēt.. ziemā!"
Tā saka Natālija. Neliela auguma sirmgalve, kuru sastopu uz ielas Limanas pilsētā, Doneckas apgabalā Ukrainas austrumos. Sajūtas šeit Limanā ir dursku spocīgas. Ik pa brīdim dzirdama šāvienu duna no netālās frontes.
Visapkārt tukši un pamatīgi izspostīti daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāli. Reti kura ēka ir vesela un vēl ar logiem.
"Nav droši.. kāda drošība.. jūs jau pati redzat, kas te notiek. Protams, ka nedroši un ļoti nedroši, bet ko lai dara? Lai brauktu prom, vajag naudu," atzīst Natālija.
Kundze stāsta, ka neuzticas Ukrainas valdībai – visi visapkārt esot korumpēti. Saruna raisa iespaidu, ka esmu sastapusi tā dēvēto "gaidītāju". Tie ir cilvēki, kas dzīvo Krievijas propagandas iespaidā un varbūt klusībā gaida Krievijas armijas ienākšanu. Mēģinu noskaidrot Natālijas uzskatus par to, kas ir vainīgs pie Krievijas iebrukuma Ukrainā?
Natālija: Kas vainīgs? Zināt, tas ir tāds jautājums! Ja mēs tajā iedziļināsimies, mēs abas par to runāsim ļoti ilgi...
Indra Sprance: Bet, ja īsumā, – kurš vainīgs?
Natālija: Īsumā: divi kaimiņi dzīvo, un starp viņiem ir strīdi. Kā jums liekas, kas ir vainīgs tādā situācijā?
Indra Sprance: Tas, kurš ar ieročiem ienāca jūsu valstī.
Natālija: Kas vainīgs? Vainīgi ir abi, bet kurš uzvarēs? Tas, kurš ir stiprākais!
Natālija pārstāsta to pašu, ko krievu sludinātā propaganda, – ka Ukraina vainīga iebrukumā un neapdomīgi sūta savus cilvēkus uz fronti.
"Skatieties – Krievijai ir 140 miljoni cilvēku. 140! Cik mums Ukrainā ir palikuši? Miljoni 30. Ar to arī sākam!"
Saruna ar pensionāri atstāj ļoti nepatīkamu pēcgaršu. Ukraina šobrīd pārdzīvo ne vien sīvas kaujas frontes līnijā, bet arī dažādas dezinformācijas kampaņas.
Katru dienu Krievija uzbrūk ne vien ar raķetēm un droniem, bet arī ar meliem, izdomājumiem un puspatiesībām cīnās par iedzīvotāju prātiem un sirdim.
"Tā ir ļoti aktuāla tēma, un šobrīd Ukrainā krievi diemžēl aktīvi uzbrūk mums katru dienu," sarunā ar Latvijas Radio atzīst Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra speciāliste Anaita Hoperija, kuru satieku Kijivā.
Viņa stāsta, ka pēdējā laika apjomīgākās dezinformācijas kampaņas bijušas par to, ka Ukrainā it kā darbojas cilvēku iekšējo orgānu tirgus tā dēvētajai melnajai orgānu transplantoloģijai. Pat bērniem izņemot orgānus. Pastāvot arī melnais ieroču tirgus, kur iztirgojot Rietumu partneru sagādātos ieročus.
"Nenormāls šāds apgalvojums, jo mēs šobrīd esam karastāvoklī un mums šobrīd ir svarīgi nevis vienkārši apbruņoties, bet izdzīvot."
"Krieviem ir viens mērķis. Izdarīt tā, lai visas valstis, visi mūsu partneri domātu, ka Ukraina ir viens vienīgs melnais tirgus – gan melnajā transpantoloģijā, gan korupcijā, gan arī melnajā ieroču tirgū un tā tālāk."
Tāpat tiek izvērstas dezinformācijas kampaņas ukraiņiem iekšēji sāpīgos jautājumos, piemēram, attiecībā uz mobilizāciju.
Notiek arī centieni visādos veidos diskreditēt prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa ģimeni. Sociālajos medijos palaistas baumas, ka Zelensku ģimene tikusi pie ekskluzīva īpašuma Ēģiptē.
"Redzat?! Kamēr cilvēki karo un mirst, Zelensku ģimene pērk villas!" Pēc tam bija stāsts par to, ka pirmā lēdija Amerikas vizītes laikā esot nopirkusi "Cartier" rotaslietas par miljonu dolāru. Pirmais avots tam bija Nigērijā.
Dezinformācijas mērķis ir visiem iespējamiem veidiem diskreditēt Ukrainu un tās amatpersonas.
"Vienkārši diskreditēt. Pateikt, ka mēs esm korumpanti, ka mēs necīnāmies ar korupciju un ka mums uzticēties nedrīkst."
"Tā ir taktika. Tā ir speciāla informatīvā operācija, lai, vienkārši sakot, mums nesniegtu palīdzību un lai viņi uzvarētu šajā karā."
Cīņā pret dezinformāciju Ukrainas iestādes un faktu pārbaudītāji cenšas reaģēt ātri, izplatot patiesu informāciju sociālajos tīklos un sadarbojas arī ar medijiem. Kaujas šajā frontē ir tikpat smagas un bīstamas kā cīņas kaujaslaukā.
