Trīs dienas ilgušajās kaujās arī nodarīti postījumi slimnīcām, un pirmdien bija traucēta medicīniskās palīdzības sniegšana.
Saspīlējums starp Sudānas armiju un "Ātrā atbalsta spēkiem" pēdējo mēnešu laikā ir pieaudzis. Tas noticis saistībā ar nespēju vienoties, vai paramilitāro vienību integrēt valsts armijā un kam vajadzētu procesu uzraudzīt. Un šī spēku apvienošana ir nozīmīgs nosacījums neparakstītajā Sudānas pārejas administrācijas līgumā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) misijas Sudānā vadītājs Folkers Pertess norādījis, ka situācija ir ļoti nestabila, tāpēc ir ļoti grūti pateikt, kā mainās spēku līdzsvars.
Pirmdien galvaspilsētā Hartūmā notika uzbrukums Eiropas Savienības vēstniekam Sudānā Aidanam O'Haram, kurš tobrīd atradies savās mājās. Ar vēstnieku viss ir kārtībā, un Eiropas Savienības delegāciju Sudānā tomēr nav nolemts evakuēt.
Tikmēr ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis Sudānas karojošās puses "nekavējoties izbeigt karadarbību" un brīdinājis, ka tālāka eskalācija "var būt postoša valstij un reģionam".
Par iespējām panākt mieru un apturēt vardarbību runājis arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Viņš G7 valstu ārlietu ministru sanāksmes laikā runāja ar Sudānas armijas un "Ātrā atbalsta spēku" komandieriem. Blinkens uzsvēris, ka steidzami jāpanāk miers un uzsvēra abu ģenerāļu atbildību nodrošināt civiliedzīvotāju, diplomātiskā personāla un humānās palīdzības darbinieku drošību un labklājību.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad militārie ģenerāļi 2019. gada aprīlī tautas sacelšanās laikā gāza ilggadējo autokrātu Omaru al Baširu, Sudāna sāka pakāpenisku pāreju uz demokrātiju. Baširs – islāmists, no kura Rietumi ilgstoši izvairījās –, bija vadījis valsti gandrīz trīs desmitgades.
Saskaņā ar 2019. gada augustā noslēgto vienošanos militārpersonas piekrita dalīt varu ar civiliedzīvotājiem pirms vēlēšanām. Šo vienošanos pēkšņi apturēja 2021. gada apvērsums, kas izraisīja jaunu kampaņu, kuras laikā visā Sudānā notika masveida demonstrācijas par demokrātiju.
Kopš neatkarības iegūšanas 1956. gadā Sudānā dominējošais spēks ir bijusi armija, kas ir organizējusi apvērsumus, cīnījusies iekšējos karos un uzkrājusi ekonomiskos īpašumus.
