Olgas bērni kā katru gadu skolēnu brīvlaiku pavadīja Mariupolē. Taču brīdī, kad tur izcēlās karadarbība, viņi pazuda. Vēlāk Olga uzzināja, ka viņi nonākuši okupantu kontrolētajā Doneckā.

"Kad viņi jau bija tur, mēs varējām sarunāties katru dienu. Bet viņi centās bērnus noskaņot pret mums. Teica, ka vecāki viņus ir pametuši, ka tiks ievietoti labākās ģimenēs, kas nodrošinās labāku dzīvi. Viņiem apsolīja visu, deva arī dāvanas," stāsta Olga.

Tāpēc Olga cīnījās, sūtīja pierādījumus par viņu aizgādniecību, teica, ka daži no bērniem ir slimi un viņiem nepieciešamas īpašas rūpes. Galu galā cīņa atmaksājās un ar pilsonisko organizāciju palīdzību ģimene pērn rudenī atkal apvienojās.

Krievija apgalvo, ka pārvietotajiem bērniem nav vecāku vai citu aizgādnieku, vai ka vecāki viņus vairs negrib. Maskava šo bērnu adopciju izmanto propagandas nolūkos, rādot, ka likteņa varā pamestajiem bērniem tiek dotas jaunas mājas. Taču patiesība ir tuvāk Olgas stāstam, kā to tagad atzīst arī Starptautiskā Krimināltiesa pēc pamatīgu pierādījumu iegūšanas.

"Putins tagad ir kļuvis par bēguļojošu līderi. Un līderim tā ir sarežģīta situācija.

Pierādījumi tika vākti gadu un vēl mēnesi izskatīti. Tāpēc šī lieta ir pamatīga," uzsver bijušais Starptautiskās Krimināltiesas prokurors Luiss Moreno Okampo.

Tā kā Krievija nav Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsts un līdz ar to šai valstī tiesai nav nekādas autoritātes, orderis Maskavā izsaucis nievas. Šī tiesa nevar tiesāt aizmuguriski, tāpēc prāva var notikt tikai tad, ja apsūdzētās Krievijas amatpersonas izdod viņu pašu valsts vai arī viņas tiek aizturētas ārpus Krievijas. Tomēr, tā kā Putins jau ir pakļauts starptautiskām sankcijām, kas ierobežo viņa kustības brīvību, iespējas, ka viņš izceļos uz valsti, kurā viņu var aizturēt, ir mazas. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņš viesojies tikai astoņās valstīs, no kurām viena ir Krievijai draudzīgi noskaņotā Irāna, bet pārējās – netālu esošās postpadomju valstis.

Tomēr bijušais Krimināltiesas prokurors uzskata, ka orderis varētu radīt spiedienu uz Putinu izbeigt karu, līdzīgi kā tas notika ar Sudānas prezidentu pēc viņa Krimināltiesas apsūdzības 2019. gadā.

"Taisnīguma panākšana varētu arī mudināt uz politisku vienošanos, jo Drošības padome varētu apturēt izmeklēšanu, ja Putins piekristu par kaut ko politiski vienoties. Tāpēc

šī var būt ļoti svarīga intervence, kas var pārvērst šo konfliktu no kara uz politisku un tiesisku diskusiju," skaidro prokurors.

Putins ir trešais prezidents pasaules vēsturē, kam Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderi. Lai arī iespējas, ka Putins stāsies tiesas priekšā, ir salīdzinoši mazas, tiesas prokurori atgādina – neviens neticēja, ka uz apsūdzēto sola sēdīsies nacistu kara noziedzinieki vai Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs, taču tas notika.

KONTEKSTS:

Starptautiskā Krimināltiesa (SKT), kas atrodas Nīderlandes pilsētā Hāgā, 17. martā izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.

ANO izmeklētāji paziņoja, ka Krievijas veiktā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportēšana uz tās kontrolē esošajiem apgabaliem pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegums.

Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju ir deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varētu būt arī krietni lielāks.