Pasaules panorāma

Davosā Ukraina uzrunā pasauli

Pasaules panorāma

Zīmju valodā. Pasaules Panorāma

RSU lektors Mārtiņš Vargulis vērtē pasaules aktualitātes

Ārpolitikas eksperts: Republikāņu vēlētāji acīmredzot grib dot Trampam vēl vienu iespēju

Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa pārliecinošā uzvara Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Aiovas štatā rāda, ka republikāņu vēlētāji acīmredzot vēlas dot Trampam otru iespēju, sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules panorāma" secina Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, kurš pašlaik uzturas ASV.

Pirmdien līdz ar vēlētāju sapulcēm Aiovas štatā sākās vairākus mēnešus ilgais ASV priekšvēlēšanu maratons, kurā Republikāņu un Demokrātu partijas izraudzīsies ASV prezidenta amata kandidātus.

Republikāņu vidū pārliecinošs favorīts ir eksprezidents Tramps, kurš Aiovā saņēma 51% balsu, tālu apsteidzot savus galvenos konkurentus: Floridas štata gubernatoru Ronu Desantisu un bijušo ASV vēstnieci ANO Nikiju Heiliju.

23. janvārī nākamais priekšvēlēšanu balsojums notiks Ņūhempšīras štatā, kur saskaņā ar aptauju datiem Heilijai ir labākas izredzes paspēkoties ar Trampu.

Vargulis gan secina, ka Trampa kārtis kļūst arvien spēcīgākas, un šobrīd grūti iedomāties, ka republikāņu priekšvēlēšanās varētu uzvarēt kāds cits.

Tāpat maz ticams, ka daudzo tiesas procesu rezultātā Trampu varētu nepielaist ASV prezidenta vēlēšanām.

Tādējādi prezidenta vēlēšanās 5. novembrī, tāpat kā pirms četriem gadiem, visticamāk, atkal gaidāma Trampa un demokrāta, tagadējā ASV prezidenta Džo Baidena spēkošanās.

ASV eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji
ASV eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji

ASV prezidenta vēlēšanu iznākumam ar lielu interesi seko arī Eiropā.

Tagadējais prezidents Baidens ir sniedzis lielu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, bet Tramps un Desantiss uzskata, ka ASV pārāk daudz iegulda Ukrainā.

Pretēju vēstījumu izplata republikāņu politiķe Heilija. Viņa uzsver, ka Ukrainas atbalstīšana ir ASV interesēs.

"Krievija ir sacījusi: tikko mēs ieņemsim Ukrainu, Polija un Baltijas valstis būs nākamās. Tās ir NATO valstis, un tas Ameriku var ieraut karā. Tāpēc karš jau iepriekš ir jānovērš," teica Heilija.

"Mans vīrs ir kara veterāns, kurš atkal ir misijā. Pēdējais, ko es vēlētos, lai viņš vai kāds cits atkal ir spiests karot. Un tāpēc karš ir jāattur. Lai atbalstītu Ukrainu, tas mums izmaksā tikai 3,5 procentus no aizsardzības budžeta. Un viss!

Eiropieši ir maksājuši vairāk, un tas ir saprotams, jo karš ir pie viņu durvīm. Bet karš ir jāaptur, lai mēs paši un mūsu nacionālā drošība būtu aizsargāta."

Par palīdzību Ukrainai šonedēļ tiek spriests arī Pasaules ekonomikas forumā Davosā, uz kuru bija ieradusies arī Ukrainas delegācija ar prezidentu Volodimiru Zelenski priekšgalā.

Davosā notika sarunas par Ukrainas miera plānu, pie galda sēdēja drošības padomnieki no vairāk nekā 80 pasaules valstīm Eiropas, Āzijas, Latīņamerikas un diskutēja par Ukrainas 10 soļu miera plānu, kur viens no nosacījumiem ir atgūt pilnīgi visas Ukrainas teritorijas.

Par to sprieda gan tās valstis, kuras pilnībā atbalsta Ukrainu, gan arī tādas, kuras turpina sadarboties ar Krieviju un kurām nav pilnas sapratnes par Krievijas zvērībām. Ķīna šajās sarunās nepiedalījās, bet Krievija nebija aicināta.

Ārpolitikas eksperts Vargulis gan spriež, ka Zelenska vizīte Davosā aizritējusi bez īpašiem sasniegumiem; no lielajiem spēlētājiem nav sagaidīti būtiski paziņojumi par papildu palīdzību Ukrainai.

Vargulis atzīst, ka katra nākamā Zelenska vizīte Rietumos būs arvien grūtāka, jo Rietumu sabiedrībā valda "nogurums" no kara Ukrainā, turklāt parādās arvien jauni drošības izaicinājumi, piemēram, saspringtā situācija Tuvo Austrumu reģionā.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.

Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.

Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti