"Eiropas Savienība (ES) un Turcija šādi nav runājušas vismaz 11 gadu," Briseles žurnālistiem novembra beigās atzina Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu.
- Mazs solis pretī potenciālajai iestājai ES
- Domnīca: Turcija no ES cenšas dabūt pēc iespējas vairāk naudas
- Turcijas ārpolitikas virzieni
Mazs solis pretī potenciālajai iestājai ES
Ar Davutoglu kopīgajā preses konferencē Eiropadomes prezidents Donalds Tusks sacīja, ka Eiropas Savienība (ES) un Turcija vienojušās par plānu imigrācijas krīzes risināšanai un arī par trīs miljardu eiro palīdzības paketi Sīrijas bēgļiem Turcijā.
"Mūsu vienošanās paredz skaidru plānu drīzai kārtības atjaunošanai uz mūsu kopīgās robežas. Mēs arī palielināsim mūsu palīdzību Sīrijas bēgļiem Turcijā ar jaunas trīs miljardu eiro bēgļu programmas palīdzību [..].
ES piekritusi atvērt jaunu nodaļu iestigušajās Turcijas sarunās par pievienošanos blokam apmaiņā pret Turcijas sadarbību nelegālo imigrantu plūsmas samazināšanas labā.[..] Vīzu nosacījumi Turcijas pilsoņiem, kas apmeklē ES Šengenas zonu, tiks padarīti vieglāki, sākot ar 2016. gada oktobri"," saka Tusks.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Brisele "vismaz reizi mēnesī rūpīgi uzraudzīs" to, kādu progresu Turcija ir panākusi. Vienošanās tika nodēvēta par vēsturisku, tomēr par sarunu iznākumu izskanēja arī visai kritiski viedokļi, piemēram, tika piesaukta vienošanās fonā esošā dubultmorāle, jo Turcija pēc savas stabules liek dancot ES, kas tagad ir teju bezizejas situācijā. Taču skaidrs, ka kopumā šis ir viens no mazajiem, tomēr – soļiem pretim Turcijas iestāšanās ES. To priecīgi atzina Davutoglu. "Mēs vienojāmies, ka turpmāk divas reizes gadā mums būs šādas tikšanās un būs augsta līmeņa sarunas par ekonomisko, enerģētisko un politisko sadarbību, lai padziļinātu mūsu attiecības. Tādā veidā mēs gan veicināsim abpusējo dialogu, gan aktivizēsim Turcijas iestāšanās procesu," norādīja Turcijas premjers.
Domnīca: Turcija no ES cenšas dabūt pēc iespējas vairāk naudas
Jau iepriekš ziņots arī, ka pret Turcijas iestāšanos ES ir un bija asi noskaņotas daudzas valstis. Visbiežāk Turcijai pārmesti cilvēktiesību pārkāpumi, arī pārāk lielā armijas loma politikā un konflikti ar kurdu minoritāti. Daudzu gadu ilgais process ir bijis sāpīgs, lēns un pretrunīgs.
Tālab šāda "jaunas nodaļas atvēršana" iestigušajās Turcijas sarunās par pievienošanos ir būtisks solis. Apmaiņā pret to Turcijai ES piešķirtā nauda būs jāizlieto, lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem savā teritorijā, novēršot viņu ceļošanu tālāk. Tās būtu jaunas nometnes, atbalsta programmas, izglītības, darba iespējas. Starptautisko bēgļu organizāciju dati liecina, ka Grieķijas krastus vien šogad ir sasnieguši vairāk nekā 700 000 migrantu, un lielākā daļa no viņiem nāk no Turcijas un kādu laiku ir dzīvojuši Turcijas nometnēs. Turklāt, kā norādīja Turcijas premjerministra vietnieks Numans Kurtulmus – viņa valsts pēdējo trīs četru gadu laikā jau iztērējusi vairāk nekā septiņus miljardus dolāru, gandrīz 6,7 miljardi eiro, lai tiktu galā ar Sīrijas bēgļiem. Tas bija visai tiešs mājiens, ka ES solītie trīs miljardi būtu par maz.
Šeit akcentējams domnīcas "Open Europe" pārstāvja Pītera Klepes teiktas raidstacijai "Euranet Plus" par to, ka Turcija šos skaitļus "uzpūš" tikai tālab, lai iegūtu vairāk.
"Viņi apgalvoja, ka tas [3 miljardi] nav pietiekami. Šie skaitļi ir neskaidri, jo [Redžeps Tajips] Erdogans ir atsaucies uz skaitli - septiņi miljardi. Bet no otras puses, Turcija taču nedod tik daudz šiem bēgļiem! Tātad, kāpēc tiešām šādi skaitļi tiek nosaukti un tik dārgi [tas viss rādās]? Izskatās, ka Turcija tikai mēģina iegūt tik daudz naudas, cik vien iespējams. Acīmredzot, jo vairāk naudas jūs maksājat Turcijai, jo labprātāk tā sargās savas robežas," saka Klepe.
Līdz 15. decembrim EK izstrādās Sīrijas bēgļu uzņemšanas plānu no Turcijas. Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers atklāja arī, ka vairākas valstis ir gatavas piedalīties un atslogot Turcijas nometnes, uzņemot cilvēkus no tām, taču sīkākas un precīzākas detaļas joprojām ir apspriešanā. Situāciju risināt mudina arī tas, ka ir ziema un bēgļiem kļūs arvien bīstamāk doties pāri Vidusjūrai un tad tālāk caur Balkāniem uz Rietumeiropu.
Jebkuram lēmumam par precīzām summām ir nepieciešams apstiprinājums no visiem 28 ES līderiem, bet Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Kati Piri uzskata, ka lielāks finanšu atbalsts būtu tikai taisnīga rīcība, zinot, cik liels bēgļu daudzums ir Turcijā. "Es domāju, ka tas ir nopietns iemesls, ja mēs patiešām vēlamies redzēt to, kā mēs palīdzēsim Turcijai un Turcija palīdz mums, lai pārvaldītu bēgļu plūsmu. Mums jābūt neviltotiem sarunās un jāapzinās finansiālais atbalsts, kādu mēs varam dot Turcijai. Ja paskatās uz šo skaitli - 2,2 miljoni bēgļu Turcijā, tad ir skaidrs, ka mums viņiem jāpalīdz finansiāli," norāda Piri.
Turcijas ārpolitikas virzieni
Tikmēr Vācija, kura visai tieši ir saskārusies ar vislielāko iebraucēju pieplūdumu, vēlas, lai katra ES valsts iemaksātu savu daļu trīs miljardu eiro palīdzības paketē Sīrijas bēgļiem Turcijā, norādot, ka šajā gadījumā runa ir par Eiropas stabilitāti.
"Visām dalībvalstīm vajadzētu piedalīties kopumā trīs miljardu eiro finansēšanā," laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung" norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Jenss Spāns. Ne visas ES valstis gatavas maksāt savu daļu no 2,5 miljardiem, jo komisija kā savu solījusi tikai pusmiljardu.
Turpinot par Vācijas lomu notikumā, kanclere Angela Merkele bija tā, kas oktobrī tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu pēc viņa paša lūguma atbalstīt Turcijas iestāšanos ES. Erdogans pavēstīja, ka viņš to lūdzis arī Francijai, Lielbritānijai un Spānijai. Turcija vēlas, lai apmaiņā pret palīdzību bēgļu jautājumos Eiropa jau ar nākamo gadu atceltu vīzu režīmu. Merkele ir sacījusi, ka var solīt vien ieviest Vācijā paātrinātu un atvieglotu vīzu izskatīšanas režīmu Turcijas pilsoņiem. Tomēr par pārējām Šengenas zonas valstīm viņa neuzņemas runāt. Līdz šim bija paredzēts, ka bezvīzu režīms starp Turciju un Šengenas valstīm varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 2017. gadā.
Tikmēr ES un Turcijas saistībām līdzās ir arī Turcijas un Krievijas "bīstamie sakari". Agrāk draudzīgās valstis tagad viena otrai demonstrē muskuļus – sankcijas, apvainojumi, neuzticēšanās, arī naftas sadarbības joma klibo. Abu valstu attiecības ir būtiski pasliktinājušās, kopš Turcijas iznīcinātāji 24. novembrī pie Sīrijas robežas notrieca Krievijas bumbvedēju, kurš, kā paziņoja Turcija, bija pārkāpis pēdējās gaisa telpu. Krievija to, protams, noliedza, lai gan sen zināms, ka šai valstij labpatīkas provocēt galējībās. Konfliktam turpinoties, abu valstu galvas – sultāns Erdogans un cars Putins, kā viņus jau paguvuši nodēvēt masu mediji – pastāv katrs uz savu pozīciju, viens otram norādot uz vainām un rīcībām, kas nemaz nav sevišķi atšķirīgas.
Šie aspekti ir, iespējams, viens no iemesliem, kāpēc arī ES līderi sarunās nav dedzīgi piekrituši pēkšņai, lielai atvērtībai pret Turciju, kura jau daudzus gadus ir oficiāla ES kandidātvalsts. Turcija gan cer, ka iestāšanās procesam varētu tikt dots jauns sākums, jo kopš 2004.gada sarunas uz priekšu nav virzījušās. Tomēr nav noslēpums, ka tuvākajos gados neviena jauna valsts blokā netiks uzņemta un Turcijas "bēgļu naudas" nodaļa "projektā" diez vai ļoti palielinās Turcijas izredzes.
