Uzbrukumā izmantoti vairāki jūras trieciendroni. Krievijas kuģis iznīcināts Krimas piekrastē.

Kuģis atradies Krimas dienvidu krastā pie Alupkas, un tā ir teritorija, ko Krievija ir okupējusi jau kopš 2014. gada.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pārtvērusi Krievijas spēku radiosakarus, kuros apstiprināta kuģa iznīcināšana. Kuģim vairākkārt trāpīts vienā no bortiem, un tas strauji nogrimis.

Ukrainas militārais izlūkdienests ir arī publicējis video, kurā redzams, kā Krievijas kuģim uzbrūk jūras spēku bezpilota droni.

Ukrainas puse saka, ka kuģim ir trāpīts ar jūras droniem "Magura V5", kas ir ražoti Ukrainā.

Kuģa kreisajā sānā ir izveidojies caurums un kuģis ir sācis grimt.

Uz klāja varēja atrasties līdz 87 apkalpes locekļiem, taču, pēc Galvenās izlūkošanas pārvaldes ziņām, glābšanas operācija nav bijusi veiksmīga un lielākā daļa apkalpes gājusi bojā.

"Grūtā periodā, grūtos laikos ukraiņi ir pelnījuši svētkus. Ukrainas Galvenā izlūkošanas dienests un visi Ukrainas bruņotie spēki mūsu cilvēkiem ir sagādājuši Valentīna dienas dāvanu," vēsta Ukrainas Galvenā izlūkošanas direktorāta pārstāvis Andrijs Jusovs.

"Tā bija ļoti veiksmīga operācija. "Cēzars Kuņikovs" tagad guļ dzelmē, un visiem par to ir liels prieks.

Ir skaidri redzams, cik veiksmīgi strādā Ukrainas jūras droni, kas ir spējīgi nogremdēt tā saukto vareno Krievijas desantkuģi."

Kuģis bija ļoti liels – 113 metrus garš, ar 90 cilvēku lielu apkalpi. Tas pārvadāja būtisku ieroču daudzumu – artilēriju, pretgaisa aizsardzības un raķešu palaišanas iekārtas. Kuģi varēja izmantot mīnu lauku izveidošanai, tas varēja pārvadāt lielu daudzumu kara tehnikas un, protams, arī karavīrus.

Līdz ar to šāda kuģa neitralizēšana ir ļoti būtiska Ukrainai, turklāt, šāds uzbrukums arī morāli grauj Krievijas pārākuma izjūtu.

Kuģis piedalījies kaujas operācijās Ukrainā, kā arī karos Gruzijā un Sīrijā.

Ukraiņi saka, ka līdz ar šo uzbrukumu viņiem kopumā būs izdevies iznīcināt trešo daļu Krievijas Melnās jūras kaujas flotes. Un to apstiprina arī Ukrainas Jūras spēku oficiālais pārstāvis Dmitro Pletenčuks, kuru LTV filmēšanas grupa satika Odesā.

Pletenčuks saka, ka no 13 Krievijas Melnās jūras kara kuģiem darboties spējīgi ir palikuši pieci.

"Patlaban var sacīt, ka situācija ir stabila. Ienaidnieks īsti nevar savus kuģus izvietot kaujas operācijām. Pret Ukrainu ienaidniekiem ir palikuši tikai spārnoto raķešu nesēji kuģi un zemūdenes. Taču to pielietošana ir apgrūtināta, jo tie nevar bāzēties savā galvenajā bāzē Sevastopolē un ir spiesti pārdislocēties uz austrumiem," norāda Pletenčuks.

"Līdz ar to tiem ir problēmas ar loģistiku un raķešu pielādēm. Jau vairākus mēnešus mēs neredzam šo raķešu lietošanu.

Var teikt, ka Krievijas Melnās jūras flote ir ierobežota, pateicoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem."

Taču, lai šīs veiksmīgās operācijas turpinātos, ukraiņiem ir nepieciešams atbalsts no starptautiskajiem partneriem, tajā skaitā droni, investīcijas, lai šie droni varētu tapt, un, protams, arī pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Odesā, kas ir ostas pilsēta, dronu uzbrukumi no Krievijas puses notiek gandrīz nemitīgi. Arī otrdien pa dienu tika izšauta raķete, to veiksmīgi notrieca, lai gan atlūzas trāpīja dzīvojamajā namā un radīja bojājumus. Bet ir ārkārtīgi svarīgi, ka ukraiņi var sevi aizstāvēt un turpināt izdarīt spiedienu uz Krievijas karakuģiem, apdraudēt, dzīt tos prom no jūrām un tādējādi iegūt pārspēku.