Šādā gadījumā būs svarīgi, cik daudz deputātu vietas būs ieguvušas citas partijas. Politologi prognozēja, ka tā saucamā "zelta kārts" varētu nonākt pie galēji labējās partijas "Konfederācija", kuras līderi agrāk ir nākuši klajā ar atklāti antisemītiskiem un homofobiskiem izteikumiem.
Domājams, "Pilsoniskā platforma" neiesaistītos nekādos politiskajos darījumos ar "Konfederāciju", savukārt "Likums un taisnīgums" to varētu darīt, jo abas partijas vieno stingra pārliecība, ka ir jāaizsargā Polijas tradicionālās katoliskās vērtības.
Bet nevar norakstīt arī "Pilsoniskās platformas" izredzes veidot nākamo valdību. Tas gan lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādus panākumus vēlēšanās gūs Kreisā partija un centriski labējā partija "Trešais ceļš", ar kurām "Pilsoniskā platforma" varētu mēģināt izveidot valdību.
Miljoniem poļu jau svētdien dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos 560 parlamenta deputātus, kuri nākamos četrus gadus noteiks valsts virzību.
Vēlētāji izlems, vai pie varas uz trešo pilnvaru termiņu paliks konservatīvā partija "Likums un taisnīgums", vai tomēr varas groži nonāks pie centriskās partijas "Pilsoniskā platforma". Pēdējās pirmsvēlēšanu aptaujas liecina, ka ir gaidāma sīva cīkstēšanās.
Parlamenta vēlēšanas Polijā notiks ģeopolitiski saspringtā laikā, jo Ukrainā turpinās Krievijas pilna apmēra karš, bet ik dienu valsts robežu ar Baltkrieviju nelikumīgi mēģina šķērsot desmitiem migrantu.
Tāpēc priekšvēlēšanu kampaņas laikā galvenā uzmanība tika veltīta drošībai un migrācijai.
Valdošā partija "Likums un taisnīgums" uzsver, ka tikai tā spēj garantēt valsts aizsardzību pret ārējiem apdraudējumiem. Turpretī lielākā opozīcijas partija – "Pilsoniskā platforma" – to apšauba, jo pērn decembrī Polijas teritorijā no Ukrainas ielidoja Krievijas raķete, ko nejauši atrada tikai pēc vairākiem mēnešiem, bet šogad augustā Polijas gaisa telpā netraucēti ielidoja Baltkrievijas militārais helikopters.
"Likums un taisnīgums" kā vienu no saviem lielākajiem panākumiem izceļ vairākus metrus augsta žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju, lai nepieļautu migrantu nokļūšanu valstī. Savukārt "Pilsoniskā platforma" uzskata, ka robežžogs nav efektīvs.
Valdība vienlaikus ar vēlēšanām rīkos arī referendumu, kurā viens no jautājumiem būs, vai žogu uz robežas ar Baltkrieviju vajadzētu nojaukt.
Valdošajai partijai, kas ir pie varas kopš 2015. gada, pārmet demokrātijas graušanu, tieslietu sistēmas vājināšanu un neiecietības vairošanu pret minoritātēm.
Tāpēc daudzi poļi uzskata, ka šīs būs svarīgākās vēlēšanas kopš komunistu režīma krišanas 1989. gadā. Liberālā laikraksta "Gazeta Wyborcza" žurnālists Bartošs Veļinskis sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka vēlēšanās uz kārts ir likta Polijas nākotne.
"Vēlēšanās izšķirsies, vai Polija būs demokrātiska Eiropas valsts vai kļūs par autoritāru valsti, kas agrāk vai vēlāk izstāsies no Eiropas Savienības. Tāda ir likme," pauda Veļinskis.
