Neilgi pirms balsojuma pētnieciskie žurnālisti gan nākuši klajā ar atklājumiem, kas varētu būt neglaimojoši vienam no vadošajiem kandidātiem Ignam Vēgelem. Žurnālistu izmeklēšanā secināts, ka viņa ģimenei piederošs bizness varētu būt caur Kirgizstānu piegādājis preces Baltkrievijai, tādējādi apejot Eiropas Savienības sankcijas.
Vēgeles tēvam piederošais uzņēmums, kuru vada Vēgeles brālis, piegādājis gaisa kondicionēšanas iekārtas kompānijām ar fiktīvām adresēm Kirgizstānā, kuru īstās pēdas žurnālisti uzgājuši Baltkrievijā. Turklāt viņu rīcībā esošie dokumenti liecina, ka šo sadarbību iecerēts paplašināt.
Vēgeles ģimene jebkādu sankciju apiešanas shēmu noliedz un saista to ar politisku izrēķināšanos. Tieši Vēgele tiek uzskatīts par galveno pašreizējā prezidenta Gitana Nausēdas konkurentu.
Reālā cīņa ir starp trim kandidātiem
Tomēr, kā intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" norāda Lietuvas politikas eksperts Sauļus Spurga, viņš neuzskata, ka tā ir apzināta nomelnošanas kampaņa un ka tam ir potenciāls ietekmēt rezultātu.
"Tas ir normāli, ka žurnālistu spiediens pirms vēlēšanām pret kandidātiem pieaug. [..]Tas ir žurnālistu darbs, es tur neredzu nekādu melno PR. Turklāt stāsts ir par viņa ģimeni, nevis viņu pašu. [..]Var, protams, jautāt, kurš maksāja par šo pētījumu.
Bet principā vēlēšanu uzvarētājs jau ir zināms, tāpēc šāda izmeklēšana neko daudz neietekmē. Gitans Nausēda ir acīmredzams līderis šajās vēlēšanās.
Tāpēc šādas publikācijas vai atsevišķas balsis nav tas, kas izšķirs vēlēšanu iznākumu. Vienīgā intriga - vai būs otrā kārta?"
Uz prezidenta krēslu cer kopumā astoņi kandidāti, bet reālā cīņa notiek starp trijiem.
Pašreizējais prezidents Gitans Nausēda, kuram pēc jaunākajām aptaujām tiek solīts 40% atbalsts; viņam seko advokāts, jaunpienācējs politikā Igns Vēgele ar nedaudz vairāk kā 10% un aiz viņa pašreizējā premjerministre Ingrīda Šimonīte ar teju 9%.
Ja Nausēda pirmajā kārtā neiegūs 50% balsu un būs jārīko otrā kārta, tad tajā ar pašreizējo prezidentu, visticamāk sacentīsies vai nu Vēgele, vai arī Šimonīte.
"Viņi ir ļoti atšķirīgi cilvēki. Šimonīte ir pieredzējusi politiķe un varētu būt prezidente. Vēgele pārstāv tos, kas nav apmierināti ar pašreizējo politiku un tas ir liels jautājums - kāda veida prezidents viņš būtu. Viņš nekad nav ieņēmis politisku amatu," norāda politikas profesors Spurga.
Tagadējais prezidents ir populārs
Taču pārsteigumus šajā balsojumā Spurga neprognozē. Viņš norāda, ka Lietuvā priekšvēlēšanu aptaujas ierasti bijušas uzticamas. Un Nausēdas atbalsts tajās tikai audzis. Arī nesen veiktā kandidātu popularitātes reitingā viņš baudīja 70% aptaujāto uzticību, kamēr Šimonītei ir zemākais reitings - viņu 70% vērtē negatīvi.
"Nausēda ir populārs un tā Lietuvas politikā parasti ir - prezidents ir populārs, viņš var kritizēt citus politiķus, bet vienlaikus viņam pašam nav daudz atbildības.
Viņu redz kā valsts varas iemiesotāju un vidutāju starp politiskajiem spēkiem. Viņam tiek veltīts daudz uzmanības medijos visu termiņa laiku."
Atšķīrībā no pārējām Baltijas valstīm Lietuvā prezidentu ievēl tauta. Prezidentam ir iespēja pārstāvēt valsti Eiropas samitos, kamēr Igaunijā un Latvijā to dara premjeri. Tāpat arī bloķēt likumus. Tomēr profesors Spurga uzskata, ka galvenā tomēr ir reprezentatīvā loma, līdzīgi kā pie mums.
Nausēdam nav bijis lielu kļūdu
"Tā ir savā ziņā neliela pretruna. Prezidents ir tieši tautas ievēlēts, bet viņam nav daudz varas. Galvenokārt viņam ir ietekme starptautiskajās attiecībās, likumu parakstīšanā, tiesnešu iecelšanā, bet parasti viss tiek darīts kopā ar parlamentu vai valdību. Tāpēc grūti novērtēt Nausēdas sasniegumus," secina Spurga.
"Labi pārstāvējis valsti starptautiski, bet nevarētu teikt, ka citi to darītu sliktāk. Viņam bija diezgan gluds termiņš, nebija lielu kļūdu.
Viņš centās būt aktīvs iekšpolitikā un centās pozicionēt sevi kā vidutāju, bet tomēr neizdevās izveidot labas attiecības ar valdību."
Tomēr Nausēda labi ticis galā ar krīzēm, kas skārušas pasauli un arī Lietuvu šī termiņa laikā - pandēmiju, karu Ukrainā un no tā izrietošajām sekām. Karš aizvien turpinās, un tāpēc profesors Spurga par nākamā prezidenta kā armijas virspavēlnieka galveno uzdevumu uzskata tieši Lietuvas drošības stiprināšanu.
KONTEKSTS:
Lietuvas prezidents tiek ievēlēts tautas balsojumā. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 12. maijā. Uz prezidenta amatu pretendē astoņi kandidāti.
Galvenais favorīts ir līdzšinējais valsts galva Gitans Nausēda, kurš kandidē uz otro termiņu. Viņa galvenie konkurenti ir tagadējā premjerministre Ingrīda Šimonīte un jurists Igns Vēgele.
Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņems vairāk kā 50% balsu, pēc divām nedēļām, 26. maijā, notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi spēcīgākie kandidāti.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Lietuvā notiks arī referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paredz atļaut dubultpilsonību. Lai ierosinājums gūtu atbalstu, par to būs jānobalso vismaz 50% vēlētāju.
Lietuvā šis ir vēlēšanu gads, jo 9. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī plānotas Seima vēlēšanas.
