ĪSUMĀ:
- Par svarīgu LOK prezidents uzskata sporta veidu federāciju iesaistīšanu komisiju darbā
- Īstenotās reformas Olimpiskajā vienībā un Olimpiešu sociālajā fondā Tikmers uzskata par pamatotām
- LOK prezidents saņem pabalstu Olimpiešu sociālajā fondā - cik tas ir ētiski, varētu lemt LOK Ētikas komisija
- Gatavošanās Tokijas olimpiskajām spēlēm arvien ir LOK prioritāte
Tikmera virzītās reformas jau izraisījušas dažādu reakciju gan sporta aprindās, gan sabiedrībā kopumā, tādējādi apliecinot, ka LOK prezidents kuģi stūrē citā virzienā, nekā viņa priekšgājējs Vrubļevskis. Tikmers uzsvēra, ka, rakstot LOK programmu kopā ar pašreizējo organizācijas ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku, vēlējās iezīmēt atšķirīgu virzību uz atvērtu un inovatīvu organizāciju, kam galvenais uzdevums ir atbalsts olimpiskajām federācijām.
"Strādājot krīzes apstākļos, tas nav paveicams uzreiz, pat ne vienā gadā, bet, es domāju, pēc diviem vai trijiem gadiem mēs katrs varēsim redzēt rezultātu," teica Tikmers.
Par svarīgu veikumu Tikmers uzskata LOK 14 komisiju un apakškomisiju izveidošanu, to darbā iesaistot 89 federāciju pārstāvjus, kas diskusijās par visiem svarīgākajiem jautājumiem iezīmē arī atsevišķu problēmu risinājumus.
LOK ir deviņi biroja darbinieki, kas iezīmē personāla samazinājumu gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar laiku pirms pāris gadiem, kad komitejas birojā bija 15 algotas personas.
LOK budžets 2021. gadā varētu sasniegt 8,5 miljonus eiro, bet kopā ar pašvaldībām pārvaldīto olimpisko centru aktīvi ir 64 miljoni eiro,
tādēļ LOK komandas tālāka samazināšana nav iespējama, atzina Tikmers. Olimpiskajā komitejā vairs nestrādā arī ilggadējais LOK finanšu direktors Aldis Āboliņš.
Tikmera vadībā pirmo reizi ir izveidota LOK attīstības stratēģija ar 50+50 mērķi – tas nozīmē 50 sportistu dalību Latvijas olimpiskajā komandā un 50% sabiedrības iesaistīšanos sporta aktivitātēs. LOK prezidents ir pārliecināts, ka bez tāda mērķa būtu grūti pārliecināt partnerus sniegt atbalstu. Tiesa, sabiedrības iesaistīšanās fiziskās aktivitātēs nav vienkārši izmērāma.
Par pamatotu Tikmers uzskata Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) reformēšanu, formāli padarot LOV par atvērtu arī neolimpiskajiem un komandu sporta veidiem, lai gan Sporta likums to neparedz. Lielākās diskusijas reformas gaitā bija par LOV esošo sportistu finanšu atbalsta realizēšanu, pastāstīja Tikmers.
Darbu turpina reformētais Latvijas Olimpiešu sociālais fonds (LOSF), kas arvien izmaksā pabalstus LOV aktīviem sportistiem un treneriem, kā arī sporta senioriem, kuru vidū ir olimpiskais medaļnieks Tikmers.
LOK prezidents izmantoja iespēju olimpiskajiem medaļniekiem līdz ar pensijas vecuma sasniegšanu pieteikties fonda atbalstam.
LOK prezidenta amats gan ir dāsni algots, turklāt Tikmers saņem atlīdzību arī kā padomes loceklis olimpiskajos centros Rīgā un Daugavpilī.
Tikmers pauda gatavību jautājumu par LOSF pabalsta saņemšanu nodot izskatīšanai LOK Ētikas komisijā un pieņemt tās ieteikumus. Savukārt dalību olimpisko centru padomē Tikmers uzskata par nepieciešamu, lai LOK kā centru kapitāla daļu turētāja būtu lietas kursā par šo struktūru darbību.
Situāciju sportā pirms 2021. gada vasarā paredzētajām Tokijas olimpiskajām spēlēm Tikmers raksturoja kā ne gluži ideālu, tomēr olimpiskā gatavošanās programma strādā, jo tā ir LOK absolūta prioritāte. LOK prezidents cer, ka pandēmijas ietekmētajā laikā Tokijas spēles patiesi kļūs par gaismu tuneļa galā.
No sporta nozarē valsts piešķirtajiem pieciem miljoniem eiro Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai LOK rīcībā nonāks divi miljoni eiro,
kas tiks novirzīti augstu sasniegumu sportā LOV atlētiem un viņu tehniskajai programmai.
