ĪSUMĀ:
- Par Zviedrijas un Latvijas kopīgo kandidatūru vēl ir daudz neskaidrību
- Siguldas ledus trasei nepieciešama dārga pārbūve, hokejam un šottrekam jaunu infrastruktūru nevajagot
- Neviens oficiāls pretendents 2030. gada spēļu rīkošanai vēl nav pieteicies
- Interesi par rīkošanas iespējām pauda Francijas un Šveices pretendenti, kandidātu vidū arī Soltleiksitija ASV
- Sarunu partnerus par spēļu rīkošanu Starptautiskā Olimpiskā komiteja varētu izvēlēties līdz gada beigām
- Zviedrija tāpat kā Latvija neatbalstītu agresorvalstu pārstāvju dalību spēlēs
Sigulda kopā ar Zviedriju jau kandidēja uz 2026. gada ziemas spēļu rīkošanu, taču balsojumā zaudēja Itālijas piedāvājumam. Šoreiz Latvijas puse ir ieinteresēta uzņemt ne tikai bobsleju, skeletonu un kamaniņas, bet arī citus sporta veidus.
Par Zviedrijas un Latvijas kopīgo kandidatūru pagaidām vēl ir daudz neskaidrību, taču vienlaikus arvien nopietnāk tiek runāts par atkārtotas kandidēšanas ieceri, ko otrdien apsprieda Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē, piedaloties arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvjiem.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka atšķirībā no ledusrenes sacensību nodrošināšanas hokejam un šorttrekam papildu infrastruktūras izbūves darbi nebūtu nepieciešami.
"Protams, nekas [pieteikumā] vēl nav gala formātā, bet šobrīd sporta veidi, par kuriem ir runa, kas vēl varētu papildus notikt Latvijā, Rīgā, varētu būt hokeja grupas turnīrs un šorttreks," teica Daugavietis. "Ja mēs piedalāmies un saņemam šīs tiesības organizēt, tad būtu nepieciešama Siguldas trases rekonstrukcija, kas būtu ievērojamas izmaksas. Šie divi sporta veidi [hokejs un šorttreks], ja notiktu Latvijā, neprasītu papildu infrastruktūras ieguldījumus."
Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, šobrīd Siguldas trases rekonstruēšanā ir plānots ieguldīt 58 miljonus eiro, lai varētu nodrošināt arī bobsleja četrinieku sacensības.
Vai Zviedrijas un Latvijas kopīgo kandidatūru patiešām izveidos, varētu būt zināms jau ļoti drīz.
Līdz 31. oktobrim gaida Zviedrijas valdības lēmumu par zaļo gaismu kandidēšanai, savukārt līdz 21. novembrim, kad plānota Zviedrijas Olimpiskās komitejas tikšanās ar spēļu organizēšanas komisiju, ir jābūt oficiāli skaidram, vai iesaistīta būs arī Latvija.
LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks vēl sestdien saņēmis apstiprinājumu, ka Zviedrijas puse nevienu citu partneri negrasās uzrunāt. Savukārt Zviedrijā veiktā aptauja liecinot, ka septiņi no desmit zviedriem atbalsta olimpisko spēļu organizēšanu.
Neviena oficiāla kandidatūra 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai vēl nav nosaukta, turklāt Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir atteikusies no iepriekšējās publisko konkursu prakses, bet vairāk paļaujas uz sarunām ar katru pretendentu, lai atrastu piemērotāko risinājumu. Sākotnēji bija paredzēts spēļu rīkotāju nosaukt jau SOK sesijā oktobrī Mumbajā, bet kandidatūru kavēšanās dēļ plāni mainījās.
Par spēļu rīkošanu interesi izrādījušo potenciālo organizatoru skaits rudenī ir pieaudzis.
Par favorīti ziemas spēļu uzņemšanai 2030. gadā uzskatīja Saporo, tomēr Tokijas olimpisko spēļu korupcijas skandāli Japānā mazināja sabiedrības atbalstu, un organizatori informēja par lēmumu no ieceres atteikties.
Oktobrī aktīvāk interesi par 2030. gada spēļu rīkošanu pieteica Šveices un Francijas kandidatūras. Francijā sevi pieteica Provansas, Alpu un Azūra krasta reģions, savukārt Šveicē vēlas izmantot pēc iespējas vairāk jau gatavo sporta objektu, un oficiāla rīkotājpilsēta vēl nav nosaukta. Šveiciešu cerības vairo sabiedriskās aptaujas rezultāti ar 55% atbalstu ziemas spēļu rīkošanai.
Iepriekš potenciālo kandidātu vidū bija Kanādas pilsētas Vankūvera, kur atbalstu olimpiskajām ambīcijām liedza Britu Kolumbijas provinces valdība. Ziemas spēles vēlas sarīkot arī Soltleiksitija, bet ASV pilsēta labprātāk orientētos uz 2034. gadu, lai atvieglotu sponsoru piesaisti gan pašiem, gan 2028. gada Losandželosas vasaras olimpisko spēļu organizatoriem.
Iespējams, 2030. gada rīkotājus paziņos dažas dienas pirms Parīzes olimpisko spēļu sākuma 2024. gada 23. jūlijā.
Tas varētu apdraudēt Francijas Alpu kandidatūru, jo Olimpiskā harta liedz piešķirt spēļu rīkošanu valstij, kurā par to tiek pieņemts lēmums. Decembrī varētu kļūt zināmi pretendenti, ar ko SOK sāks sarunas par 2030. gada ziemas spēļu sarīkošanu.
SOK oktobra vidū varētu balsojumā atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību neitrālā statusā Parīzes olimpiskajās spēlēs. Saeimas deputātiem Sporta apakškomisijas sēdē otrdien paskaidroja, ka Zviedrijai pret agresorvalstu sportistu dalību ir līdzīga noraidoša pozīcija kā Latvijai. Līdz ar to SOK, slēdzot spēļu rīkošanas līgumu ar Zviedriju un Latviju, būtu jāatkāpjas no pašreizējās nostājas, ka dalības liegšana individuālām personām tikai viņu pilsonības dēļ ir diskriminējoša, vai arī jāatrod savām vēlmēm atbilstoša kandidatūra.
