Divu hokejistu tētis Ralfs Dakters sarunā ar Latvijas Televīziju viena hokejista izmaksas pielīdzina līzinga maksājumam par automašīnu – 200 līdz 250 eiro mēnesī par katru puiku. 
Savukārt viņa drauga bērni hokeju apgūst Vācijā netālu no Štutgartes, kur tas izmaksā 80 eiro gadā. 
"Sākumā es domāju, ka tā ir kāda kļūda. Tas ir praktiski par brīvu. Viņš [draugs] teica: "Nē, nē – tā ir!"," uzsvēra Dakters.
Jau iepriekš Latvijas Televīzija, pētot hokeja dārdzību Eiropas valstīs, secināja, ka Latvijā tas ir krietni dārgāks nekā citur. Izmaksu ziņā ar Latviju spēkoties spēj vienīgi Ziemeļamerikas valstis Kanāda un ASV. Tāpēc arvien biežāk pašmāju jaunie hokejisti kopā ar kādu ģimenes locekli agrā vecumā pamet Latviju. 
Kāda jaunā hokejista mamma no Pierīgas pastāstīja, ka viņas dēlam hokeja apguve pirms pandēmijas izmaksājusi apmēram 3000 eiro gadā.
"Paņemot ilgtermiņā kādus 5–10 gadus, tā ieguldītā summa noteikti atmaksāsies. Tā nebūs tik liela, cik ir Latvijā," teica hokejista mamma.
Ar pārskaitījumu iespējams norēķināties vien par ikmēneša dalību klubā un ļoti retos gadījumos – arī par nometnēm, sacīja hokejista mamma. Sacensības un nometnes viņa dēvē par treneru peļņas braucieniem, kur apgrozās lielas summas, kas tiek iekasētas skaidrā naudā. Prasīt rēķinus vecāki neuzdrošinās, jo tas kaitētu bērnu pozīcijām komandā.
Divu hokejistu tētis Dakters uzskata, ka dārdzību varētu mazināt ar valsts dotācijām ledus hallēm un samazinātu PVN likmi sportam, kāda jau ir daudzās citās Eiropas valstīs. 
Viņam gan nav bijusi sajūta, ka vecāku līdzfinansējumu hokejā izvilinātu.
"Man liekas diezgan skaidrs, cik ir mēneša maksas un par ko tas ir," teica Dakters. "Vismaz es tādā veidā neesmu saskāries ar kaut kādu izspiešanu."
Hokeja treneris Ēriks Miļuns norādīja, ka viņa vadītajā hokeja skolā maksimāli cenšas izvairīties no skaidras naudas vākšanas, bet nenoliedz, ka tāda pastāv. Sporta skola "Pārdaugava" vadītājs Miļuns uzsvēra, ka dārdzību Rīgā ievērojami mazinātu vietējās pašvaldības atbalsts sporta skolām, kas nav vietvaru dibinātas.
"Tā zināmā mērā negodīgi, ka visi vienādi maksā nodokļus, bet pašvaldība atbalsta tikai tās iestādes, kurās tā ir dibinātāja," teica Miļuns.
"Pārdaugava" ir valsts akreditēta sporta skola, taču privāti dibināta. Valsts dotāciju piesaistīšanā treneru algām privātais statuss nav klupšanas akmens, bet Rīgas domes budžeta apgūšanā monopols ir pašvaldības hokeja skolai "Rīga".
