Uz LFF prezidenta amatu pretendēja līdzšinējais vadītājs Ļašenko un Latvijas Futbola virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs.
Ļašenko balsojumā saņēma 72 balsis, bet Krivuņecs – 21. Prognozes pirms LFF kongresa paredzēja Ļašenko drošu uzvaru, kas arī notika.
Krivuņeca uzruna pirms vēlēšanām izpelnījās gana skaļus aplausus, tomēr ar to nepietika, lai iegūtu būtiski lielāku balsu skaitu. Ļašenko uzruna bija vienkāršāka un nekonkrētāka, tomēr viņš acīmredzot jau līdz tam bija veicis svarīgu darbu aizkulisēs.
Ļašenko pēc uzvaras vēlēšanās pateicās LFF biedriem par uzticēšanos, kas ļaus viņam ar savu komandu arī turpmāk vadīt lielāko sporta organizāciju Latvijā.
Pirms vēlēšanām LFF biedri uzklausīja finanšu atskaites un budžeta lietas, bet kongresa noslēgumā vēl risinājās federācijas viceprezidentu un valdes locekļu vēlēšanas. Divos LFF viceprezidenta amatos ievēlēja Sergeju Kovaļovu ar 79 balsīm un Olafu Pulku ar 63 balsīm. Trešais kandidāts Edgars Dupats saņēma 30 balsis.
Kongresā apstiprināja arī LFF budžetu 2024. gadam. Kopējie izdevumi ir 14 miljoni eiro, un lauvas tiesu jeb 86% veido Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) līdzekļi.
Krivuņecs sarunā ar žurnālistiem pauda bažas par LFF milzu atkarību no UEFA un FIFA finansējuma. Viņš šaubās, vai federācijai ir rīcības plāns gadījumam, ja UEFA un FIFA nostāja mainītos.
Ļašenko ir piektais LFF prezidents organizācijas vēsturē. No 1990. līdz 1995. gadam organizācijas prezidents bija Vladimirs Ļeskovs, no 1995. līdz 1996. gadam organizāciju vadīja Modris Supe, kopš 1996. gada LFF prezidenta amatā bija Guntis Indriksons, kurš atkāpās 2018. gadā, kad šajā amatā LFF biedri ievēlēja Kasparu Gorkšu.
